Elektroniskās cenu zīmes neglābs no dārdzības: Ziemeļkipras iedzīvotāji šaubās par varasiestāžu iniciatīvu

Strauji augošo dzīves izmaksu un straujo cenu atšķirību starp veikaliem fona apstākļos valdība izvirzīja apspriešanai ideju par elektronisko cenu zīmju ieviešanu. Varasiestādes norāda, ka šis pasākums palielinās cenu pārredzamību, atvieglos preču salīdzināšanu un mazinās spiedienu uz tirgu. Tomēr sabiedrības viedoklis ir vienots: vien tehnoloģijas nepietiek.

Kā atzīmē vietējo mediju aptaujātie iedzīvotāji, problēma ar augstajām cenām slēpjas nevis digitālo risinājumu trūkumā, bet vājā kontrolē, reālu pārbaudes trūkumā un haotiskā cenu noteikšanā, kas tiek slēpta aiz “brīvā tirgus” jēdziena.

Pēc iedzīvotāju teiktā, elektroniskās cenu zīmes tikai parādīs cenu atšķirības, bet neizskaudīs pašu pārmērīgi paaugstināto cenu cēloni. Cilvēki pieprasa no valsts aktīvāku klātbūtni “uz vietas”: regulāras pārbaudes, iesaistīšanos atbilstošo iestāžu darbībā un efektīvu ierobežojošu pasākumu ieviešanu pret spekulācijām.

Daudzi sniedz konkrētus piemērus: viena un tā pati prece vienā veikalā var maksāt 70 liru, bet blakus veikalā — 100. Un, kā uzsver pircēji, redzēt šo atšķirību ekrānā nenozīmē, ka iepirkšanās kļūs pieejamāka.

Vēl viena iedzīvotāju grupa norāda arī uz sociālo aspektu: ne visi, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, aktīvi izmanto digitālās tehnoloģijas. Viņiem elektroniskās cenu zīmes nebūs risinājums, bet tikai vēl viena barjera.

Kopumā lielākā daļa piekrīt, ka elektroniskās cenu zīmes var būt noderīgs palīginstruments patērētāja orientēšanai, bet ne reāls veids, kā cīnīties ar augstajām cenām. Bez stingras kontroles, caurspīdīgiem noteikumiem un pārdevēju atbildības tirgus, pēc iedzīvotāju domām, turpinās dārdzināties.