Jauns Eiropas pētījums saista ultrapstrādātus produktus ar paaugstinātu mirstības risku

Jauni dati no liela Eiropas pētījuma, kas publicēts The Lancet Regional Health – Europe, norāda uz saistību starp regulāru ultrapstrādātu produktu patēriņu un paaugstinātu mirstības risku no vairākām nopietnām slimībām, tostarp Parkinsona slimības, insultu un sirds-asinsvadu patoloģijām.

Pētījums aptvēra vairāk nekā 400 tūkstošus Eiropas iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 74 gadiem un ilga gandrīz 16 gadus. Zinātnieki detalizēti fiksēja dalībnieku ēšanas paradumus un salīdzināja tos ar veselības stāvokli. Rezultāti parādīja, ka biežs ultrapstrādātu produktu patēriņš bija saistīts ar 23% paaugstinātu risku nomirt no Parkinsona slimības.

Tika novērots arī 11% pieaugums mirstībai no insulta un 5–9% kāpums sirds-asinsvadu slimību gadījumos. Mirstība no gremošanas sistēmas slimībām bija augstāka par 12%. Kopumā šādu produktu lietošana palielināja priekšlaicīgas nāves risku par 4%, neatkarīgi no sākotnējās veselības.

Pie ultrapstrādātiem produktiem pieskaita rūpnieciski ražotus ēdienus ar saldinātājiem, krāsvielām, konservantiem un emulgatoriem: gatavos ēdienus, saldētas picas, iepakotas saldumus, uzkodas un pārstrādātu gaļu. Augsts apstrādes līmenis maina produktu struktūru un paātrina to uzsūkšanos, kas, pēc pētnieku domām, var ietekmēt zarnu mikrobiomu un veicināt iekaisumu.

Pētījums balstās uz 428 728 cilvēku datiem, apmēram 70% no viņiem bija sievietes. Dalībnieki aizpildīja detalizētas anketas par savu uzturu iepriekšējā gadā, pēc kā ēdienkartes tika klasificētas pēc ultrapstrādāto produktu satura līmeņa.

Visaugstākais to patēriņš tika reģistrēts Norvēģijā — ap 23% no dienas uztura. Tai seko Apvienotā Karaliste un Vācija (katra 17%). Zemākie rādītāji tika novēroti Francijā (7%), Spānijā (8%) un Itālijā (10%).

Zinātnieki norāda, ka ultrapstrādātu produktu samazināšana uzturā par 10% var būtiski samazināt riskus: par 22% — Parkinsona slimības mirstību, par 18% — gremošanas sistēmas slimību, par 13% — insultu un par 11–12% — sirds-asinsvadu slimību gadījumos.

Vienlaikus pētnieki uzsver pētījuma ierobežojumus: uzturs tika fiksēts tikai sākumā, un pētījums ir novērojošs, tāpēc nevar noteikt tiešu cēloņsakarību.