Meteorologi ir analizējuši virkni ekstrēmu ģeomagnētisko vētru.
No 10. līdz 12. maijam Zemes magnetosfēra piedzīvoja gadsimta spēcīgākos traucējumus. Fobosa pētniecības centra meteorologi 14. maijā veica šī ekstrēmā notikuma sākotnējo analīzi.
Pēc zinātnieku domām, neseno ģeomagnētisko vētru izraisīja paaugstināta Saules aktivitāte un koronālās masas izmeši no 7. līdz 9. maijam 2024. gadā.
Saules uzliesmojumus bieži pavada Saules materiāla izvirdumi. Noteiktos apstākļos šie izvirdumi izraisa Zemes magnētiskā lauka traucējumus, kas pazīstami kā ģeomagnētiskās vētras. Parasti Saules materiāls no Saules līdz Zemei 150 miljonu kilometru attālumu veic 3 līdz 4 dienās. Tomēr šoreiz koronārās masas izmešu ātrums bija gandrīz divreiz lielāks. Tā rezultātā pirmais vilnis uz Zemes tika konstatēts piektdienas, 10. maija vakarā.
Satelīti, kas atrodas 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, starp Sauli un mūsu planētu, pirmie konstatēja Saules masas ierašanos 10. maija vakarā.
Magnētiskā vētra, kas sākās 10. maija vakarā, uzreiz pārsniedza G4 līmeni. Līdz 11. maija pusnaktij tā sasniedza maksimālo G5 līmeni. Visu 11. maiju aktivitātes līmenis saglabājās ne zemāks par G4, periodiski paaugstinoties līdz G5. Aurorālā zona stiepās līdz 40° platuma.
Ģeomagnētiskā aktivitāte sāka samazināties 12. maijā. Tomēr, tā kā šajās dienās turpinājās Saules uzliesmojumi (īpaši ievērojami 10. un 11. maijā), bija gaidāms, ka tie ietekmēs arī ģeomagnētisko situāciju.
Ģeomagnētisko traucējumu līmenis 12.-13. maijā nepārsniedza G2-G3, un šī turpmākā ģeomagnētiskā vētra beidzās 13. maija pusdienlaikā.
Saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmosa pētījumu institūta datiem 2024. gada 10.-12. maijā notikusī magnētiskā vētra bija nozīmīgākā 21. gadsimtā. Iepriekšējā ievērojamā vētra tā paša gada 24. martā nepārsniedza G4 līmeni.
Jāpiebilst, ka saules aktivitātes dēļ nedēļas nogalē visā pasaulē bija redzama ziemeļblāzma. Pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē šī retā parādība tika novērota Kiprā.
Zinātnieki uzsver, ka Saule joprojām ir ļoti aktīva. Šorīt agri no rīta, ap plkst. 5.10 pēc Maskavas laika, tika reģistrēts vēl viens spēcīgs Saules uzliesmojums. Saskaņā ar kosmosa laikapstākļu prognožu centru datiem šovakar un rītdienas pirmajā pusē uz Zemes iespējamas vājas līdz vidējas intensitātes magnētiskās vētras.
