Zinātnieki ir atklājuši saikni starp Kipru un dzīvsudrabu.
Kiprā atrastajiem vulkāniskajiem iežiem ir tāds pats sastāvs kā Merkurija virsmas iežiem. Zinātnieki uzskata, ka šis atklājums palīdzēs rast atbildes par Saules sistēmas vismazākās planētas izcelsmi.
Saskaņā ar publicēto pētījumu Kiprā, kas pirms vairāk nekā 90 miljoniem gadu veidojusies zem Tetijas okeāna, ir boninīta ieži, kuru sastāvs pilnībā atbilst paraugiem, kas ņemti no Merkurija. Ģeologi uzsver, ka paraugu sastāvs ir identisks, nevis tikai līdzīgs.
Kā ziņo BBC, zinātnieki uzskata, ka Merkurs, kas ir mazākā un Saulei tuvākā planēta, iespējams, pagātnē ir bijis daudz lielāks, līdzīgs Zemei. Tiek arī atzīmēts, ka Merkuru dēvē arī par “ekstrēmu planētu”: gads tur ilgst tikai 88 dienas, un planētas virsmas temperatūra dienas laikā var svārstīties no 400 līdz -170 grādiem pēc Celsija.
Šo un daudzu citu iemeslu dēļ (tostarp tā tuvuma Saulei) Merkurs ir pētīts daudz mazāk nekā citas planētas.
Kiprā veikto lauka pētījumu, kurus veicis planētu ģeologs Nikola Mari (Nicola Mari), kurš specializējas Saules sistēmas planētu veidošanās un evolūcijas procesos Pāvijas Universitātē Itālijā, mērķis ir atrast Zemes paraugus, kas palīdzētu izprast Merkurija apstākļus, - norāda pētījuma autori.
Boninītiem, kurus Nikola Mari atklāja Kiprā sava pētījuma ietvaros, ir tāds pats sastāvs kā Merkurija virsmas iežiem, izņemot oksidēšanos Zemes atmosfēras ietekmē, ko pētnieki uzskata par nozīmīgu soli uz priekšu.
Iespējams, ka Merkurs, ko mēs redzam šodien, nav nekas vairāk kā kādreiz pastāvējušas planētas kodols, - atzīmēja pati Nikola Mari.
Pēc ģeoloģes domām, arī tālāka Kipras boninītu, kas sastāv no lavas, kura izplūdusi no viena no Zemes garozas punktiem, izpēte dos nozīmīgu ieguldījumu zinātnieku izpratnē par Merkurija ģeoloģisko darbību.
Tiek uzskatīts, ka ģeoloģisko procesu izpēte iežos, kas veidojušies uz Zemes un ir līdzīgi uz citām planētām sastopamajām struktūrām, var sniegt pamatu teorijām par citplanētu dvīņu veidošanos.
Kiprā veiktajiem pētījumiem ir liela nozīme arī sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Japānu uzsāktajā BepiColombo misijā, kas 2025. gadā ieradīsies uz planētas un veiks detalizētus Merkurija minerālu sastāva un iekšējās struktūras mērījumus, - sacīja BepiColombo zinātnieks Johannes Benkhoff.
Jus taip pat gali sudominti:
- Divi cilvēki ievainoti trīs automašīnu sadursmē Haspolatā
- Ugunsgrēki Vadili un Kyrenia izraisījuši būtiskus postījumus
- Liels pesticīdu, dzesēšanas šķidrumu un tabakas izstrādājumu konfiskācija Kipras robežpunktā
- Krievijas konsulārā nodaļa Ziemeļu Nikosijā palīdzējusi 15 000 līdzpilsoņiem
- TRNC piedalās Halal Expo Stambulā