Zinātnieki prognozē, ka izzudīs puse Kipras pludmaļu

Kipras Universitātes zinātnieki ir secinājuši, ka tuvāko 50 gadu laikā jūras līmeņa celšanās dēļ varētu izzust puse salas pludmaļu, tādējādi apdraudot visu tūrisma infrastruktūru.

Dr. Giorgos Zittis, Kipras institūta klimata zinātnieks, brīdināja par risku, ka jūras līmeņa celšanās dēļ var izzust puse Kipras pludmaļu.

"Paredzams, ka jūras līmeņa celšanās iznīcinās aptuveni 50 % Kipras pludmaļu," paziņoja zinātnieks. Dr. Zittis uzskata, ka daļa Kipras infrastruktūras, piemēram, lidostas, jūras ostas un elektrostacijas, atrodas jūras tuvumā, tāpēc tās ir neaizsargātas pret jūras līmeņa celšanos. Arī tūrisma nozare, kas koncentrējas uz pludmalēm, ir apdraudēta.

Pētījuma autors arī uzsvēra, ka klimata pārmaiņas padarīs Kipras karstās vasaras vēl karstākas un sausākas.

"Kipra un plašākais Vidusjūras austrumu reģions, kas arī ir klimata pārmaiņu karstais punkts, galvenokārt cieš no arvien augstākas temperatūras, īpaši vasaras sezonā," viņš teica.

Turpretī Ziemeļeiropas valstis šīs izmaiņas galvenokārt piedzīvo ziemā. Pārmērīgs karstums palielinās pieprasījumu pēc enerģijas un apdraudēs lauksaimniecību un cilvēku veselību. Nesenie karstuma viļņi jau ir izraisījuši ar karstumu saistītus nāves gadījumus un palielinājuši meža ugunsgrēku risku.

Jāatzīmē, ka nesenais karstuma vilnis Kiprā ir izraisījis virkni lielu meža ugunsgrēku abās salas daļās. Grieķijas daļā īpaši cieta Pafosas reģions, savukārt Turcijas daļā visnopietnākie ugunsgrēki notika pie Incirli alas un starp Tatlisu un Mersinlik ciematiem. Kipras Republikā no karstuma dūriena jau ir mirušas divas gados vecākas sievietes.

Turklāt zinātnieki prognozē, ka tuvākajās desmitgadēs Kiprā samazināsies nokrišņu daudzums.

"Lai gan tendences nav tik skaidras kā attiecībā uz temperatūru, mēs virzāmies uz sausāku klimatu," uzskata Dr. Zittis.

Lai izvairītos no šādām traģiskām klimata pārmaiņu sekām, Kiprai nākamajā desmitgadē ievērojami jāsamazina emisijas un jāpielāgojas šiem karstākiem un sausākiem apstākļiem.

Tas varētu nozīmēt gudrāku ūdens izmantošanu, ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, karstumizturīgu kultūru audzēšanu un pat tūrisma modeļa pielāgošanu, lai piesaistītu apmeklētājus vēsākā gada laikā.

"Mūsu vasara var kļūt pārāk karsta pat tūristiem," secināja zinātnieks.