Pasaules Banka: Ziemeļkipras finanšu krīze

Pasaules Banka publicējusi ziņojumu “Turkish Cypriot Economy Beyond the Bottlenecks: Promoting Economic Integration”, kurā negatīvi novērtēta valsts finanšu situācija Ziemeļkiprā.

Saskaņā ar ziņojumu, valsts izdevumi pieaug ievērojami straujāk nekā ieņēmumi. Ja 2023. gadā tie bija 29,2 % no IKP, tad 2024. gadā tie sasniedza 35,4 %. Galvenie iemesli ir algu un kompensāciju maksājumu pieaugums, kā arī kāpums tekošajos un investīciju izdevumos.

Rezultātā budžeta deficīts pieauga no 0,9 % no IKP 2023. gadā līdz 4,1 % 2024. gadā. Ieņēmumi, neieskaitot grantus, arī palielinājās — no 33 miljardiem līdz 64 miljardiem Turcijas liru — pateicoties lielākām algām valsts sektorā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumam un ieņēmumiem no ārējās tirdzniecības.

Tomēr nodokļu struktūra mainījās par labu netiešajiem nodokļiem: to īpatsvars pieauga no 22,9 % līdz 25,5 %, kamēr tiešie nodokļi samazinājās no 40,6 % līdz 37,4 %, kas, pēc ekspertu domām, pasliktina nodokļu taisnīgumu.

Deficīta segšana tika nodrošināta ar Centrālās bankas peļņu, iekšējo aizdevumu emisiju un īstermiņa aizdevumiem no Centrālās bankas. Rezultātā nominālie izdevumi 2024. gadā pārsniedza 85 miljardus liru — vairāk nekā divkāršojoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pasaules Banka brīdina, ka pašreizējā dinamika apdraud fiskālo ilgtspēju, palielina parāda slogu un rada nopietnus riskus Ziemeļkipras ekonomikas nākotnei.