Eiropieši vēlas vairāk Eiropas: ko parādīja Eirobarometrs

Kari pie robežām, terorisms, klimata katastrofas, kiberuzbrukumi un migrācijas krīzes — pieaugošās globālās turbulences fonā Eiropas Savienības pilsoņi izjūt arvien lielāku trauksmi. Tomēr šī trauksme neizraisa atteikšanos no Eiropas projekta. Gluži pretēji — tā pastiprina pieprasījumu pēc spēcīgākas, apņēmīgākas un subjektīvākas Eiropas Savienības.

Tādi ir pēdējās Eirobarometra aptaujas secinājumi, ko veica Eiropas Parlaments.

Pasaule biedē vairāk nekā paša dzīve

Vairāk nekā puse ES pilsoņu (52%) pesimistiski vērtē pasaules nākotni. Gandrīz 40% pauž bažas par pašas Eiropas Savienības nākotni. Kiprā noskaņojums ir vēl saspringtāks: 58% skeptiski raugās uz planētas nākotni, bet 48% — uz ES perspektīvām.

Tajā pašā laikā, paradoksāli, personīgās cerības saglabājas stabili pozitīvas. Trīs ceturtdaļas eiropiešu — un praktiski tikpat daudz kipriešu — ar optimismu raugās uz savu un savu ģimeņu nākotni.

Šī plaisa starp personīgo optimismu un globālo trauksmi liecina par vienu: cilvēki nav tik daudz vīlušies savā ikdienas dzīvē, cik norūpējušies par ārējās pasaules nestabilitāti un Eiropas neaizsargātību šo izaicinājumu priekšā.

Galvenās bailes — drošība

Bruņoti konflikti pie ES robežām uztrauc 72% eiropiešu un 80% kipriešu. Terorisms — attiecīgi 67% un 77%. Nekontrolēta migrācija — 65% ES un 86% Kiprā.

Kiprai, kas atrodas ģeopolitiskā krustcelēs, draudi jūtami asāk. Tomēr kopumā baiļu struktūra visā Savienībā ir vienāda. Eiropa tiek uztverta kā telpa, kura ir jāaizsargā — fiziski, ekonomiski un informatīvi.

Atsevišķu trauksmi rada digitālā vide. Dezinformācija uztrauc 69% ES pilsoņu un 82% kipriešu. Vēl lielākas bažas rada mākslīgā intelekta radīts viltus saturs (68% un 84%). Bažas rada arī personas datu aizsardzība un vārda brīvība.

Digitālā telpa ir kļuvusi par jaunu drošības fronti — un pilsoņi arvien biežāk sagaida, ka tieši ES uzņemsies regulatora un aizstāvja lomu.

Ekonomika joprojām ir sāpīgais punkts

Inflācija un dzīves dārdzības pieaugums ir galvenā iekšējā prioritāte 41% ES pilsoņu un 34% kipriešu. Nodarbinātības un ekonomikas jautājumi uztrauc 35% eiropiešu un 43% Kipras iedzīvotāju.

Uz salas īpaši jutīgas tēmas ir veselības aprūpe un migrācija — katra 39%. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļa ES pilsoņu un trešdaļa kipriešu prognozē sava dzīves līmeņa pasliktināšanos tuvāko piecu gadu laikā.

Ekonomiskā trauksme pastiprina kopējo pieprasījumu pēc aktīvākas visas Eiropas politikas.

Eiropai jābūt spēcīgākai

Visizteiksmīgākais aptaujas rezultāts — gandrīz vienprātīgs atbalsts vienotības idejai.

89% ES pilsoņu uzskata, ka globālie izaicinājumi ir jārisina kopīgi. Kiprā — 95%. 86% eiropiešu un 94% kipriešu iestājas par ES balss stiprināšanu pasaulē. 73% ES un 86% Kiprā atbalsta Eiropas resursu palielināšanu. 66% eiropiešu un 90% kipriešu vēlas, lai Savienībai būtu lielāka loma viņu drošības garantēšanā.

Mainās arī prioritātes. Pirmajā vietā — aizsardzība un drošība. Tālāk — konkurētspēja, rūpniecība, enerģētiskā neatkarība. Eiropa pakāpeniski pārstāj tikt uztverta tikai kā tirgus un arvien biežāk — kā politisks subjekts.

Kritiski, bet ne vīlušies

Neskatoties uz trauksmaino fonu, attieksme pret ES joprojām ir pārsvarā pozitīva. Gandrīz puse Savienības pilsoņu to vērtē pozitīvi, un tikai aptuveni 17% — negatīvi. Kiprā līdzsvars ir līdzīgs.

Tā nav uzticības krīze. Tas ir pieprasījums pēc transformācijas.

Jauns Eiropas projekta posms

Eirobarometrs fiksē svarīgu tendenci: Eiropas pilsoņi — un īpaši perifērijas valstu, piemēram, Kipras, iedzīvotāji — arvien biežāk apzinās, ka mūsdienu draudus nav iespējams efektīvi atrisināt tikai nacionālo valstu ietvaros.

No šejienes — prasība pēc lielākas koordinācijas, kopējiem resursiem, aktīvākas ārpolitikas un reālas drošības sistēmas ES līmenī.

Būtībā runa ir par Savienības funkciju paplašināšanu jomās, kas tradicionāli asociējas ar valstiskumu: aizsardzība, stratēģiskā vadība, starptautiskā ietekme.

Un rodas likumsakarīgs jautājums: ja Eiropas pilsoņi vēlas vienotāku, spēcīgāku un subjektīvāku Savienību — vai tas neliecina par pakāpenisku virzību uz jaunu politiskās apvienības formu?

Eiropas projekta vēsture turpinās. Un, spriežot pēc pilsoņu noskaņojuma, tā nākamais posms būs saistīts nevis ar pavājināšanos, bet ar Eiropas kā kopuma stiprināšanu.

Autors: Valērijs Ljaščenko (bijis diplomāts)