F-16 Kipras ziemeļos: spēka signāls vai jauns izaicinājums sarunām?

Turcijas iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon izvietošana neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas teritorijā ir kļuvusi par vienu no visvairāk apspriestajiem Ankaras politiskajiem soļiem reģionālās spriedzes apstākļos.

Turcijas politiķi šo soli skaidro ar nepieciešamību aizsargāt Kipras turkus, savukārt Nikosijas reakcija izrādījās daudz atturīgāka, nekā gaidīja daudzi novērotāji.

Ankaras nostāja: Kipras turku aizsardzība

Turcijas parlamenta priekšsēdētājs Numans Kurtulmušs paziņoja, ka F-16 izvietošana ir paredzēta Kipras turku atbalstam un lai novērstu iespējamo Kipras Republikas valdības rīcību.

Pēc viņa teiktā, Ankara cenšas nepieļaut, ka «Dienvidkipras grieķu administrācija» izmanto «nenoteikto situāciju» reģionā.

Kurtulmušs arī saistīja šo soli ar vispārējo nestabilitāti Tuvajos Austrumos. Viņaprāt, ASV un Izraēlas savstarpējie triecieni pa Irānu var netieši padarīt Kipras ziemeļu daļu par potenciālu mērķi.

Ankara, viņš uzsvēra, uzmanīgi seko notikumu attīstībai un veic pasākumus, lai reģionālā spriedze neietekmētu Kipras turku kopienu.

Politiskais vēstījums: «divas tautas — divas suverenitātes»

Turcijas puse turpina uzturēt nostāju par divu tautu un divu suverēnu subjektu eksistenci uz salas.

Kurtulmušs paziņoja, ka šīs realitātes noliegšana «nevar būt risinājums salai», kā arī uzsvēra nepieciešamību pēc starptautiskas ZKTR atzīšanas un diplomātiskās aktivitātes pastiprināšanas caur starpparlamentu grupām.

Atsevišķi viņš pieminēja Kipras prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, atzīmējot, ka Ankara un Kipras turku puse uzmanīgi seko tam, lai starptautiskās platformas netiktu izmantotas pret Turciju.

Nikosijas atturīgā reakcija

Uz tik asas retorikas fona Nikosijas reakcija izrādījās salīdzinoši mierīga. Publiskajā telpā nesekoja asi militāri paziņojumi vai demonstratīvi atbildes soļi, ko daži analītiķi interpretē kā mēģinājumu izvairīties no papildu eskalācijas brīdī, kad reģions jau tā atrodas spriedzes stāvoklī.

• No vienas puses, šāda atturība var būt pragmatisma pazīme: Kipras Republikas varas iestādes nav ieinteresētas militārā retorikā, īpaši uz nestabilitātes fona Vidusjūras austrumos.
• No otras puses — ekspertu aprindās izskan jautājumi par to, vai Turcijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās salas ziemeļos nekļūs par jaunu šķērsli Kipras jautājuma noregulējuma sarunu atsākšanai.

Risks sarunu procesam

Sarunas par Kipras jautājuma noregulēšanu, kas notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē, jau daudzus gadus atrodas stagnācijas stāvoklī. Iznīcinātāju izvietošana salas ziemeļos var tikt uztverta:

1. kā spēka demonstrācija,
2. kā signāls par esošā status quo nostiprināšanu,
3. vai kā reģionālās drošības elements uz nestabilitātes fona.

Katra no šīm interpretācijām atšķirīgi ietekmē sarunu perspektīvas. Ja militārā pastiprināšana tiks uzskatīta par spiediena instrumentu, tas var vēl vairāk sarežģīt dialogu. Bet, ja tā tiks skaidrota tikai ar ārējiem draudiem, kas saistīti ar reģionālo situāciju, ietekme uz sarunām var izrādīties ierobežota.

Vai iespējama arī cita interpretācija?

Daži analītiķi piedāvā Kipras Republikas pašreizējo atturīgo reakciju vērtēt citādi — kā politiskas nekonfliktitātes žestu, kas potenciāli var kļūt par uzticības stiprināšanas pasākumu elementu.

Šī viedokļa piekritēji atgādina, ka hipotētiskas vienotas Kipras valsts (federācijas) gadījumā salas drošībai neizbēgami jābūt kopīgam uzdevumam. No šīs pozīcijas aizsardzības stiprināšana, pat ja tā notiek vienā salas daļā, var tikt interpretēta nevis kā drauds, kā reakcija uz ārējiem riskiem.

Nav laiks sarunām vai iespēja jaunai loģikai?

Šodien, uz kara ap Irānu un vispārējās reģionālās nestabilitātes fona, daudzi diplomāti uzskata, ka Kipras sarunu atsākšanas jautājums uz laiku atkāpjas otrajā plānā. Tomēr Kipras konflikta vēsture rāda, ka tieši spriedzes periodi dažkārt ir pavēruši logu jaunām diplomātiskām formulām.

Un šajā kontekstā jautājums paliek atvērts:

• vai F-16 un pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana kļūs par vēl vienu barjeru starp abām salas kopienām,
• vai arī Nikosijas mierīgā reakcija ar laiku ļaus šo epizodi uzskatīt par daļu no plašākas konflikta novēršanas stratēģijas.