Grieķija slēdz simtiem skolu kritiskas demogrāfiskās krīzes dēļ

Straujas dzimstības samazināšanās un jauniešu aizplūšanas dēļ Grieķija gatavojas slēgt simtiem skolu, saskaroties ar sistēmiskām pārmaiņām, kas apdraud sociālās infrastruktūras ilgtspēju.

Cik daudz skolu netiks atvērtas

2025.–2026. mācību gadā darbību pārtrauks 721 no 13 478 skolām, tai skaitā 324 pamatskolas un 358 bērnudārzi. Šāds lēmums pieņemts, jo skolām nav izdevies uzņemt minimālo nepieciešamo skolēnu skaitu — mazāk nekā 15.

Izglītības ministrijas dati liecina, ka skolēnu skaits ir samazinājies līdz aptuveni 1,21 miljonam, kas ir par vairāk nekā 150 000 mazāk nekā 2018.–2019. gadā. Dažos lauku reģionos un tālākās salās bērniem dažkārt jāpārvar līdz 80 km dienā, lai nokļūtu skolā.

Demogrāfiskie iemesli

Krīzes saknes ir dziļas: dzimstības līmenis samazinājies līdz aptuveni 1,3 bērniem uz vienu sievieti, kas ir būtiski zem aizvietošanas līmeņa (2,1). Jauniešu skaita samazināšanās skaidrojama ar parādu krīzes sekām, masveida emigrāciju un iedzīvotāju novecošanos.

Financial Times ziņo, ka 766 skolas, kas veido vairāk nekā 5 % izglītības iestāžu, pārtrauks darbību. Pamatskolas skolēnu skaits kopš 2018. gada samazinājies par 111 000 (−19 %).

Varas iestāžu un ekspertu paziņojumi

Izglītības ministre Sofija Zakharaki norādīja, ka “klases atspoguļo mūsu dzemdību nodaļas”, un dzimstības samazināšanās notiek jau vairākus gadu desmitus. Ciemos un attālās salās, kur skolu skaits ir kritiski mazs, tiek pieļauti izņēmumi: atvēršana ir iespējama minimālam skolēnu skaitam, piemēram, Psērimos salā, kur skola atsāks darbu 5 skolēnu dēļ.

Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka vien finansiālas stimulācijas problēmu neatrisinās. Pat bagātās Eiropas welfare valstis (piem., Dānija un Zviedrija) nav spējīgas paaugstināt dzimstību līdz aizvietošanas līmenim.

Sekas un ilgtermiņa perspektīvas

Dzimstības un mirstības izmaiņas apdraud ne tikai tuvāko, bet arī nākotnes paaudzi: skolēnu skaita samazināšanās noved pie skolu slēgšanas, samazina piekļuvi izglītībai, īpaši attālajos reģionos, un palielina sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.

Agrāk, nacionālā demogrāfiskā plāna ietvaros, Grieķija paziņoja par 20 mlrd eiro investīcijām līdz 2035. gadam dzimstības veicināšanai, ieskaitot naudas pabalstus un nodokļu atvieglojumus. Patlaban valsts gadā tērē aptuveni 1 mlrd eiro šādiem pasākumiem, taču efekts ir ierobežots.

Kopsavilkums

2025.–2026. mācību gadā tiks slēgtas 721 skolas (324 pamatskolas, 358 bērnudārzi).

Skolēnu skaits kopš 2018. gada samazinājies vismaz par 150 000 — tagad aptuveni 1,21 miljons.

Dzimstība samazinājusies līdz ~1,3 bērniem uz sievieti, kas ir viena no zemākajām ES.

Varas iestādes veic pasākumus, bet eksperti uzsver, ka nepieciešamas nopietnākas pārmaiņas.