Kipra un vēl 16 ES valstis pieprasa saglabāt lauksaimniecības un reģionu finansējumu ES budžetā

Kipras prezidents Nikos Hristodulidis kopā ar vēl 16 ES valstu līderiem parakstīja kopīgu vēstuli ES Padomes prezidentvalstij Īrijai. Viņi pieprasa saglabāt kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam.

Vēstuli parakstīja Bulgārija, Ungārija, Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija un Igaunija. Pirmie to parakstīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Rumānijas prezidents Nikušors Dans.

«Eiropai jāpiešķir pietiekami resursi savām jaunajām prioritātēm, vienlaikus saglabājot finansējumu kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai», teikts vēstulē. Parakstītāji uzskata, ka abas programmas Eiropas Komisijas priekšlikumā jau tiek samazinātas reālā izteiksmē, lai gan kopējais budžeta apjoms pieaug. «Turpmāka samazināšana nemodernizēs ES budžetu, bet tikai vājinās to un var mazināt sabiedrības atbalstu Eiropas projektam», brīdina līderi.

Turklāt 17 valstis ierosina nākamajā budžetā atcelt valstu atlaides iemaksām, bet parādu par atveseļošanas fondu NextGenerationEU dzēst pakāpeniski, lai atbrīvotu līdzekļus. Vēstule turpina kopīgo deklarāciju, ko šīs valstis pieņēma 26. maijā.

Kipras valdība uzsvēra, ka spēcīga kohēzijas politika un lauksaimniecības politika nozīmē līdzsvarotu reģionu attīstību, atbalstu lauku apvidiem un lauksaimniecības konkurētspēju. Valdība arī atgādināja, ka budžeta sarunu pamats, kas tika sagatavots Kipras prezidentūras laikā ES Padomē 2026. gada pirmajā pusē, joprojām ir turpmāko sarunu pamatā.