Kipra sāk atteikt patvēruma piešķiršanu Afganistānas pilsoņiem

Kipras nodaļa organizācijā “Pasaules rūpnieciskie strādnieki” (IWW) ziņoja, ka pēc tās rīcībā esošās informācijas Kipras varas iestādes atteikušas patvērumu vismaz 15 Afganistānas pilsoņiem. Tas varētu liecināt, ka Kipra faktiski sākusi uzskatīt Afganistānu par “drošu valsti”, neskatoties uz Taliban varas turpināšanos kopš 2021. gada. Pēc IWW teiktā, šāda mēroga atteikumi Afganistānas pilsoņiem notiek pirmo reizi kopš Taliban nākšanas pie varas.

Organizācija norāda, ka iepriekš Afganistānas pilsoņi parasti saņēma patvērumu salā. Tagad tiem, kuru pieteikumi tika noraidīti, dota iespēja pārsūdzēt lēmumu līdz 2025. gada jūlija beigām. Apelācijas izmaksas tiek lēstas no 1000 līdz 2000 eiro, taču iespējams daļējs izmaksu segums ar juridiskās palīdzības starpniecību.

Starp cietušajiem ir IWW arodbiedrības aktīvists vārdā Abeds (pseidonīms), kurš iepriekš iestājās par strādnieku tiesībām Afganistānā un, pēc organizācijas teiktā, tika vajāts no Taliban puses. Viņa ģimene brīdina par reālu apdraudējumu gadījumā, ja viņu deportē.

IWW nosauca atteikumus par Kipras varas iestāžu stingrās migrācijas politikas daļu un norādīja uz Kipras reputāciju kā valstij ar augstu deportāciju ātrumu. Organizācija ir sākusi līdzekļu vākšanu apelācijām, uzsverot, ka Abedam un citiem pieteikuma iesniedzējiem ir iespējas uzvarēt lietās.

Tāpat IWW uzskata, ka jaunā prakse var būt politisks solis: valsts it kā atstāj patvēruma iespējas tikai tiem, kuri var atļauties apelāciju, pārējos klusējot deportējot.

Kopš 2021. gada Taliban ierobežo sieviešu tiesības un brīvības Afganistānā, kā to apstiprinājuši ANO un cilvēktiesību aizstāvji. 2022. gadā Kipra nosodīja aizliegumus attiecībā uz sieviešu izglītību un nodarbinātību šajā valstī.

Kopš prezidenta Hristodulida nākšanas pie varas 2023. gadā Kipra ir deportējusi vairāk nekā 18 000 migrantu. Atgriešanās rādītājs pārsniedz jauno ierašanās skaitu par 179% — augstākais rādītājs ES, kas satrauc cilvēktiesību organizācijas.