Kiprieši izceļ izglītību un zinātniskos pētījumus kā galvenos valsts prioritātes

Publicēti Eiropas Parlamenta 2025. gada ziemas Eurobarometer rezultāti. Kiprieši norādījuši, ka izglītība un zinātniskie pētījumi ir galvenās politiskās prioritātes Eiropas līmenī. Salīdzinājumā Eiropas valstīs citās valstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta aizsardzībai, drošībai un konkurētspējai.

2025. gada ziemas Eurobarometer, ko veica pētījumu uzņēmums Verian, tika veikts no 9. janvāra līdz 4. februārim 2025. gadā visās 27 ES dalībvalstīs, izmantojot tiešās intervijas. Kopumā piedalījās 26 354 ES pilsoņi, tostarp 502 cilvēki no Kipras, kas piedalījās aptaujā no 9. līdz 29. janvārim.

ES līmenī visbiežāk minētās prioritātes bija aizsardzība un drošība (36%), kam sekoja konkurētspēja, ekonomika un rūpniecība (32%). Kamēr aizsardzības un drošības prioritāte palika stabila salīdzinājumā ar 2024. gada februāri/martu, respondentu skaits, kas izvēlējās konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību, pieauga par pieciem procentpunktiem. Citas galvenās problēmas bija enerģētiskā neatkarība (27%), pārtikas drošība un lauksaimniecība (25%) un izglītība un zinātniskie pētījumi (23%).

Kiprā 46% respondentu norādīja, ka ES vajadzētu koncentrēties uz izglītību un pētījumiem, nedaudz apsteidzot tos, kas izvēlējās drošību un aizsardzību (45%). Citas ievērojamas bažas ietvēra pārtikas drošību un lauksaimniecību (26%), ES vērtības, piemēram, demokrātiju un cilvēktiesības (23%), kā arī demogrāfiju un migrāciju (19%).

Runājot par Eiropas Parlamenta mērķiem ES līmenī, pilsoņi norādīja, ka inflācija, cenu pieaugums un dzīves dārdzība (43%) ir vissvarīgākie, kam seko ES aizsardzība un drošība (31%), cīņa ar nabadzību un sociālo izolāciju (31%) un atbalsts ekonomikām un darba vietu radīšanai (29%).

Inflācija, cenu pieaugums un dzīves dārdzība ir kļuvušas par galvenajām bažām visās vecuma grupās, un augstākie procenti tika reģistrēti Portugālē (57%), Francijā (56%), Slovākijā (56%), Horvātijā (54%) un Igaunijā (54%).

Kiprā galvenās prioritātes (ar nelielu atšķirību) bija cīņa ar nabadzību un sociālo izolāciju (43%), kam sekoja inflācija un dzīves dārdzība (42%). Citas nozīmīgas problēmas ietvēra atbalstu sabiedriskajai veselībai (37%) un imigrācijas un patvēruma jautājumus (35%).

33% kipriešu gaida, ka viņu dzīves līmenis nākamo piecu gadu laikā samazināsies, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada jūnijā-jūlijā. Šajā skaitā ir 53% respondentu Francijā (+8 procentpunkti) un 47% Vācijā (+15 procentpunkti). Salīdzinot, Kipra ir tuvāk Eiropas vidējam rādītājam, ar 32%, kas sagaida samazinājumu (samazinājums par 9 procentpunktiem).

Tāpat 83% kipriešu uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu spēlēt lielāku lomu pilsoņu aizsardzībā no globālajām krīzēm un drošības draudiem, kas ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs (66%). Šī nostāja ir īpaši izplatīta jaunāko respondentu vidū. Augstākie procenti šajā viedoklī tika reģistrēti Zviedrijā (87%), bet zemākie - Rumānijā (47%) un Polijā (44%).

Vienlaikus 95% kipriešu (89% visā ES) uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu sadarboties, lai risinātu pašreizējās globālās problēmas.