Kiprieši sūdzas par augstajām dzīves izmaksām un nepietiekamu pabalstu apmēru

Pacienti ar nieru galējās stadijas mazspēju un orgānu transplantācijas saņēmēji Kiprā ir nobažījušies par būtiskām trūkumiem valsts atbalstā, īpaši uzsverot augstās transporta izmaksas līdz dialīzes centriem un nepietiekamu finansiālo nodrošinājumu. Šie jautājumi tika apspriesti parlamenta Darba komisijas sēdē, kur eksperti un pacientu pārstāvji prezentēja satraucošo situāciju.

Pēc oficiālajiem datiem salā ir aptuveni 1 600 pacientu, kas veic hemodialīzi, un aptuveni 1 000 transplantācijas saņēmēju. Pēdējo desmit gadu laikā pacientu ar nieru galējās stadijas slimībām skaits ir palielinājies par aptuveni 9%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tikai pirms diviem mēnešiem Pasaules Veselības organizācija iekļāva nieru slimības sarakstā ar nāvējošākajām saslimšanām.

Apspriešanas laikā tika norādīts, ka tādās valstīs kā Grieķija pacienti ar nieru mazspēju saņem mēneša pabalstu 730 €, neietverot transporta izmaksas. Kiprā transporta pabalsts ir tikai 75 € mēnesī pilsētu iedzīvotājiem un 150 € tiem, kas dzīvo ārpus urbanizētām teritorijām. Tomēr reālās ceļa izmaksas līdz dialīzes centriem, kur pacienti dodas trīs līdz četras reizes nedēļā, sasniedz 100–125 € nedēļā — tas ir ievērojami vairāk nekā valsts sniegtais atbalsts.

Turklāt tālu ne visi pacienti saņem pat šo pieticīgo transporta pabalstu: Sociālās integrācijas ministrijas dati par personām ar invaliditāti liecina, ka tikai 952 pacienti ir oficiāli reģistrēti kā pabalstu saņēmēji. Eksperti uzsvēra nepieciešamību pēc aktīvas informatīvās kampaņas — visi potenciālie saņēmējiem jāiesniedz attiecīgās deklarācijas, lai sāktu saņemt pienākošo atbalstu.

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta nodarbinātībai un pensiju tiesībām cilvēkiem ar nieru galējās stadijas mazspēju. Pacientu pārstāvji ziņoja, ka pacienti, bieži jauni — 30, 40 vai 50 gadu vecumā — ir spiesti samazināt darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu veselības stāvokļa dēļ. Tas noved pie ģimenes ienākumu zaudējuma un ierobežo pensiju tiesības: līdz 65 gadu vecumam viņi paliek bez ienākumiem, un pati pensija pat šajā vecumā būs neliela, jo trūkst darba stāža.

Tas pats attiecas uz nieru transplantācijas pacientiem. Abas grupas saskaras ar ierobežojumiem: atkarība no slimnīcām, nespēja brīvi pārvietoties, nespēja dzīvot pilnvērtīgu ģimenes dzīvi, kā arī stingri uztura ierobežojumi, kas neļauj, piemēram, doties nedēļas nogalēs ar ģimeni.

Pacientu organizācijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, izņemot transporta pabalstu, valsts atbalsts vispār nepastāv. Tikmēr Kipras pacientu asociāciju federācija norāda, ka tās novērošanas punkts “Pacientu tiesības” regulāri saņem sūdzības par pacientu grūto finansiālo stāvokli.

Komisijas noslēgumā tika paziņots, ka tā uzņemsies pacienta prasību virzīšanu un nosūtīs informāciju attiecīgo ministriju vadībai — Sociālās palīdzības ministrijai un Veselības ministrijai — aicinot nodot sēdes dalībnieku paziņojumus augstākajai politiskajai vadībai.