Kipras veselības aprūpes sistēma uz izdegšanas robežas: ārsti vairs neiztur slodzi

Kipras veselības aprūpes sistēma piedzīvo nopietnu personāla krīzi. Gandrīz trešdaļai medicīnas darbinieku ir depresijas simptomi, un katrs desmitais nopietni apsver iespēju pamest profesiju.

Galvenais iemesls ir hroniska pārslodze. Daudzi ārsti un medmāsas strādā 50–60 stundas nedēļā, bieži apvienojot dežūras valsts un privātajās klīnikās. Daļa personāla strādā pēc pagaidu līgumiem bez stabilām garantijām.

Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Kiprā joprojām trūkst medicīnas speciālistu. Uz 10 000 iedzīvotāju ir aptuveni 80 veselības aprūpes darbinieku, kamēr ES vidējais rādītājs pārsniedz 120. Tas noved pie pastāvīgām virsstundām un kļūdām noguruma dēļ.

Krīzi saasina pacientu agresīvā uzvedība. Līdz pat 90% medicīnas personāla ir saskārušies ar verbālu aizskaršanu, draudiem vai pat fizisku agresiju. Ārsti atzīst, ka jūtas neaizsargāti un emocionāli izsmelti.

Vēl viena problēma ir novecojošs personāls: aptuveni 38% speciālistu ir vecāki par 55 gadiem, bet jaunie ārsti nevēlas pievienoties zemās algas un lielās slodzes dēļ. PVO labklājības indekss Kipras medicīnas darbiniekiem ir zem ES vidējā, kas liecina par augošu profesionālās izdegšanas līmeni.

Pasaules Veselības organizācija šo situāciju nosaukusi par “ilgtspējas krīzi” un brīdina, ka bez steidzamiem pasākumiem veselības aprūpes kvalitāte var strauji pasliktināties. Ieteikumi ietver virsstundu samazināšanu, psiholoģiskā atbalsta programmas, cīņu pret vardarbību klīnikās un jauno speciālistu piesaisti.

Vietējie eksperti norāda, ka, lai gan GESY sistēmas ieviešana paplašināja piekļuvi veselības aprūpei, tā netika papildināta ar personāla pieaugumu. Tas palielinājis slodzi, un daļa ārstu apsver emigrāciju.

Ja valdība neuzlabos darba apstākļus un medicīnas personāla aizsardzību, Kipra var saskarties ar ārstu trūkumu un visas veselības sistēmas novājināšanos.