Kipras prezidents prezentēja 55 pasākumu programmu: ekonomika, drošība, migrācija un pensijas

Kipras Republikas prezidents Nikoss Hristodulīds savā ikgadējā uzrunā „Par stāvokli valstī“ prezentēja programmu ar vairāk nekā 55 konkrētiem pasākumiem, kas aptver piecas prioritārās jomas. Pēc viņa teiktā, visām iniciatīvām ir skaidrs finansējums, un tās ir vērstas uz praktisku rezultātu sasniegšanu, kas atspoguļosies iedzīvotāju ikdienas dzīvē.

Drošības jomā prezidents paziņoja, ka 2026. gadā tiks izsludināti konkursi jūras spēku bāzes „Evangelos Florakis“ Mari un gaisa spēku bāzes „Andreas Papandreou“ Pafosā modernizācijai. Tāpat šogad plānots pabeigt tehniskās procedūras Kipras pilnvērtīgai pievienošanai Šengenas zonai.

Runājot par migrācijas politiku, Hristodulīds norādīja, ka nelegālo ieceļošanu skaits ir samazinājies par 85%, savukārt migrantu atgriešanās gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 77%, pateicoties viņa valdības īstenotajiem pasākumiem.

Prezidents uzsvēra valsts stabilos ekonomiskos rādītājus. Tiek prognozēts, ka valsts parāds 2026. gadā samazināsies līdz 50,9% no IKP — vienam no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek lēsta 4% apmērā, kas ir viens no labākajiem rādītājiem eirozonā. Turklāt darba tirgū ir gandrīz pilnas nodarbinātības apstākļi, un jauniešu bezdarba līmenis ir būtiski samazinājies.

Atsevišķi tika paziņots par pensiju reformas likumprojekta sagatavošanu. Reformas mērķis būs pensiju līmeņa paaugstināšana, dzimumu atšķirību mazināšana un ilgtspējīgas un taisnīgas sociālā atbalsta sistēmas izveide.

Starp infrastruktūras projektiem prezidents minēja modernas loģistikas tīkla izveidi, kas saistīts ar valsts ostām un lidostām. Larnakā un Pafosā plānots izveidot īpašas uzglabāšanas un apgādes zonas, kas stiprinās Kipras pozīcijas kā loģistikas mezglam starp Eiropu, Āziju un Āfriku.

Tāpat tika paziņots par drīzu līgumu parakstīšanu ar Izraēlu par gāzes atradņu „Afrodīte“ un „Kronos“ attīstību un komerciālu izmantošanu.

Ārpolitikā Hristodulīds uzsvēra, ka Kipra īsteno daudzvektoru kursu ar skaidru Eiropas un Rietumu orientāciju. Gaidāmā valsts prezidentūra ES Padomē tiks izmantota reģionālās sadarbības stiprināšanai un Kipras lomas palielināšanai Briselē.

Noslēdzot uzrunu, prezidents pauda piesardzīgu optimismu attiecībā uz Kipras jautājuma risinājumu, uzsverot, ka nav alternatīvas salas apvienošanai, balstoties uz dzīvotspējīgu un funkcionālu risinājumu.