Trīs no desmit eiropiešiem nespēj segt negaidītās izdevumus

Saskaņā ar Eiropas Statistikas biroja jaunāko ziņojumu, ievērojama daļa ES iedzīvotāju turpina saskarties ar materiālām grūtībām: 2024. gadā katrs trešais privātā mājsaimniecībā dzīvojošais nevarēja tikt galā ar neparedzētajiem izdevumiem.

Neskatoties uz nelielu samazinājumu — par 1,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023. gadu — šī situācija joprojām ir nopietna sociāla problēma, daļēji saistīta ar inflācijas mazināšanu.

ES valstīs šī problēma ir īpaši akūta Bulgārijā un Latvijā — tur vairāk nekā 45 % cilvēku ziņoja, ka nespēj tikt galā ar ārkārtas izdevumiem (attiecīgi 45,6 % un 45,3 %).

Salīdzinājumam, Nīderlandē situācija ir ievērojami labāka: tikai 16,9 % iedzīvotāju saskārās ar šo nespēju.

Turklāt plaši izplatīta ir arī cita finanšu neaizsargātības forma: daudzi nevar atļauties vienas nedēļas atvaļinājumu gadā prom no mājām. Šādu cilvēku īpatsvars ES ir 27 %. Augstākie rādītāji ir Rumānijā (58,6 %), Grieķijā (46,0 %), Bulgārijā (41,4 %) un Ungārijā (39,3 %), savukārt Zviedrijā šis rādītājs ir tikai 11,6 %, bet Luksemburgā — 8,9 %.

Situācija Kiprā ir īpaši smaga. Tur 12,5 % iedzīvotāju saskaras ar materiālo deprivāciju, kas ir augstāks par ES vidējo (9,2 %).

Turklāt 33,2 % kipriešu nevar atļauties atvaļinājumu, salīdzinot ar 27 % ES vidēji, un 34,8 % nespēj segt negaidītos izdevumus, kamēr visā Eiropā šis rādītājs ir 30 %.

Papildu grūtības atspoguļojas arī citos dzīves aspektos: 14,6 % Kipras iedzīvotāju nevar uzturēt māju siltu ziemā (pret 9,2 % ES), 1,2 % nevar katras divas dienas atļauties ēst gaļu vai vistu (ievērojami zem Eiropas vidējā 8,5 %), un 1,9 % nepieder automašīna — arī zem ES vidējā rādītāja (5,6 %).

Šie skaitļi liecina par pastāvošām nopietnām sociālajām un ekonomiskajām nevienlīdzībām starp un ES valstīs. Kopumā 2024. gadā aptuveni 93,3 miljoni cilvēku jeb 21 % ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.

Šī situācija var nozīmēt gan nabadzības draudus sabiedrības pārmaiņu dēļ, gan būtiskas materiālas privācijas, gan dzīvi bezdarba vai nepilnas nodarbinātības apstākļos.