KARŠ IRĀNĀ | APSKATS 8. MARTS, 8. DIENA ESKALĀCIJA IZIET ĀRPUS REĢIONA ROBEŽĀM: KIPRA UN EIROPA RISKA ZONĀ

Astotā kara diena starp Irānu un Izraēlu rāda pamanāmas izmaiņas konflikta raksturā. Ja pirmajās dienās puses demonstrēja gatavību mēroga eskalācijai, tad tagad Irānas tiešo triecienu intensitāte pret Izraēlu ir samazinājusies. Pēc pieejamajiem datiem, pēdējā diennaktī fiksēti tikai atsevišķi starti — viena vai divas ballistiskās raķetes vilnī un tikai daži uzbrukumi dienas laikā. Uz šī fona Teherāna, pēc visa spriežot, liek likmi uz spiediena paplašināšanu caur sabiedrotajiem spēkiem un triecieniem pa infrastruktūru reģionā.

Proirānisko grupējumu aktivitāte joprojām ir augsta. "Hezbollah" turpina uzbrukt Izraēlas armijas pozīcijām uz robežas ar Libānu un Izraēlas ziemeļos. Pēdējās diennakts laikā trauksme ziemeļu rajonos tika izsludināta praktiski katru stundu. Vienlaikus Jemenas husīti palaida septiņus bezpilota lidaparātus pa Šaibah naftas atradni Saūda Arābijā. Paralēli turpinās uzbrukumi kuģošanai Hormuza šauruma rajonā — konflikta laikā tur ir uzbrukts jau deviņiem kuģiem.

Persijas līča valstu enerģētikas infrastruktūra pakāpeniski kļūst par vienu no galvenajiem mērķiem. Kuveita jau ziņojusi par naftas ieguves un pārstrādes samazināšanu uzbrukumu draudu dēļ. Saūda Arābija brīdināja Teherānu, ka triecienu turpināšanās gadījumā pa karalistes teritoriju un enerģētikas objektiem Rijāda būs spiesta atbildēt.

Militāro situāciju pavada arī jaunas ziņas par zaudējumiem. Ņujorkas policija paziņoja par vēl viena ASV karavīra nāvi, kurš atradās Kuveitā. Oficiāli runa ir par "medicīnisku incidentu", tomēr uz konflikta fona šādi ziņojumi neizbēgami izraisa pastiprinātu uzmanību. Kopējais ASV karavīru bojāgājušo skaits reģionā sasniedzis septiņus. Izraēlas armija savukārt ziņoja par diviem ievainotiem karavīriem pie dienvidu Libānas. Vairāk nekā 450 tūkstoši Libānas iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas Izraēlas triecienu un evakuācijas rīkojumu dēļ.

Paralēli parādās ziņas, kurām var būt politiska nozīme pašas Irānas iekšienē. Izraēlas kanāls 12 ziņoja, ka Modžtaba Hameneji, augstākā līdera Ali Hameneji dēls, tika ievainots atentāta mēģinājuma rezultātā. Apstiprinājuma šai informācijai no Irānas avotiem pagaidām nav.

Īpašu uzmanību izsauc tas, ka karš pakāpeniski iziet ārpus Tuvo Austrumu robežām. Norvēģijā notika sprādziens pie ASV konsulāta Oslo. Atbildību par uzbrukumu pagaidām neviens nav uzņēmies, un informācija par cietušajiem paliek nepilnīga. Tomēr pats fakts par uzbrukumu ASV diplomātiskajai pārstāvniecībai Eiropā rāda, ka konflikta sekas var izplatīties ievērojami plašāk par sākotnējo karadarbības teātri.

Šajā kontekstā arvien biežāk piemin arī Kipru. Sala tradicionāli tiek uzskatīta par salīdzinoši drošu teritoriju Vidusjūras austrumos, tomēr tās ģeogrāfiskais stāvoklis un tajā esošie ārvalstu militārie objekti padara to potenciāli neaizsargātu paplašināta konflikta apstākļos. Daudzi atceras, ka pat agrāk sala jau saskārusies ar līdzīgiem draudiem — Kipras vēsturē bijis sprādziens pie ASV vēstniecības, un pēdējos gados diplomātisko misiju un militāro bāzu drošības jautājumi paliek pastāvīgas uzmanības lokā.

Pat bruņotu konfliktu laikā diplomātiskās pārstāvniecības turpina veikt savu darbu. Konsulāti nodarbojas ar palīdzību pilsoņiem, bet vēstniecības nodrošina politisko sadarbību starp valstīm. Tāpēc uzbrukumi šādiem objektiem parasti tiek uzskatīti par ārkārtīgi bīstamu signālu — tie var nozīmēt konflikta globalizācijas sākumu un dalībnieku loka paplašināšanos.

Uz šo notikumu fona izskanēja negaidīts Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna paziņojums. Viņš paziņoja, ka valsts pagaidu vadošā padome apstiprinājusi lēmumu pārtraukt uzbrukumus kaimiņvalstīm, ja vien triecieni pa Irānu nenāks tieši no to teritorijas. Būtībā runa ir par mēģinājumu ierobežot konflikta tālāku izplatīšanos uz Persijas līča valstīm.

Tomēr šis paziņojums izraisīja jautājumus novērotājiem. Irānas politiskā sistēma ir iekārtota tā, ka prezidentam nav izšķirošas ietekmes uz stratēģiskiem militāriem lēmumiem. Galvenās pilnvaras drošības jomā ir augstākajam līderim, reliģiskajai vadībai un struktūrām, kas saistītas ar Islāma revolūcijas sardzes korpusu. Tieši IRSK spēlē centrālo lomu militāro operāciju plānošanā un veikšanā ārpus valsts robežām.

Tāpēc rodas pamanāma pretruna. No vienas puses, prezidents paziņo par gatavību ierobežot uzbrukumus kaimiņvalstīm. No otras puses, triecieni pa reģiona enerģētikas infrastruktūru un uzbrukumi kuģošanai turpinās. Tas var liecināt vai nu par sarežģītu lēmumu saskaņošanas sistēmu Irānas varas iekšienē, vai par to, ka politiskā retorika pagaidām ne pilnībā sakrīt ar militāro praksi.

Runāt par jebkādu šķelšanos Irānas vadības iekšienē ir pāragri. Tomēr atšķirība paziņojumos un rīcībā pakāpeniski kļūst pamanāma. Kara apstākļos šādas neatbilstības neizbēgami piesaista uzmanību, īpaši, ja runa ir par valsti ar sarežģītu varas sadales sistēmu starp reliģiskajām, militārajām un civilajām institūcijām.

Tikmēr reģiona valstu priekšā rodas cits jautājums. Pat ja Irāna tiešām mēģinās ierobežot turpmākos uzbrukumus, jau notikušo triecienu sekas nekur nepazudīs. Naftas infrastruktūra tika pakļauta uzbrukumiem, kuģošana nonāca zem draudiem, bet enerģētikas tirgi sāka reaģēt uz nestabilitāti.

Šajos apstākļos daudzas Persijas līča valstis nonāk sarežģītas izvēles priekšā. Ignorēt notikušo tās nevar, bet arī tālāka eskalācija nes riskus visam reģionam. Tieši tāpēc paziņojumi par iespējamu deeskalāciju izskan arvien biežāk, lai gan reālā rīcība pagaidām rāda, ka konflikts joprojām ir tālu no beigām.