Kipras dzelzceļš: kur pazuda salas vilcieni

Mūsdienās Kiprā nav dzelzceļa, tomēr vēl 20. gadsimta pirmajā pusē pa salu regulāri kursēja īsti vilcieni. Cyprus Government Railway savienoja Famagustas ostu ar Nikosiju, Morfu un Troodosu kalnu pakāji. 46 pastāvēšanas gados tas pārvadāja vairāk nekā 7 miljonus pasažieru un vairāk nekā 3 miljonus tonnu kravu, pārdzīvoja divus pasaules karus, pārvadāja pastu, kokmateriālus un rūdu, bet pēc tam praktiski pazuda no salas kartes. Stāstām, kāpēc Kiprā uzbūvēja dzelzceļu, kur veda tā sliedes, kāpēc satiksme tika pārtraukta un ko no tā var apskatīt šodien.

• Kad Kiprā parādījās dzelzceļš
• Kur veda dzelzceļš
• Kādi vilcieni kursēja Kiprā
• Kas un kāpēc brauca ar vilcieniem
• Ko pārvadāja dzelzceļš
• Dzelzceļš pasaules karu laikā
• Kā izskatījās stacijas
• Kāpēc dzelzceļu slēdza
• Kipras pēdējais vilciens
• Kas palicis no dzelzceļa
• Dzelzceļa muzejs Evrichu
• Kāpēc vilcieni turpināja kursēt pēc 1951. gada
• Vai dzelzceļš var atgriezties Kiprā
• Interesanti fakti
• Biežāk uzdotie jautājumi

Kad Kiprā parādījās dzelzceļš

Dzelzceļa būvniecības ideja radās Lielbritānijas pārvaldības laikā Kiprā. 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā ceļošana pa salu bija ievērojami sarežģītāka nekā šodien: ceļu tīkls bija vāji attīstīts, bet lielu lauksaimniecības produkcijas, kokmateriālu un citu kravu apjomu pārvadāšana prasīja daudz laika un līdzekļu.

Īpaša nozīme bija Famagustas ostai. Lielbritānijas administrācija to attīstīja kā nozīmīgu transporta mezglu, tomēr pilnvērtīgai ostas darbībai bija nepieciešama uzticama saikne ar salas iekšējiem rajoniem.

Cyprus Government Railway (CGR) būvniecība sākās 1904. gadā. Dzelzceļš piederēja valstij un tika būvēts pa posmiem — no austrumu piekrastes Nikosijas, Morfas un Troodosu kalnu pakājes virzienā.

Pirmais posms starp Famagustu un Nikosiju tika atklāts 1905. gada oktobrī. Tā Kiprā sākās regulārā dzelzceļa transporta ēra, kas turpinājās gandrīz pusgadsimtu.

Kur veda dzelzceļš

Dzelzceļš tika būvēts trīs galvenajos posmos.

Pirmais posms — Famagusta — Nikosija. Tas sāka darboties 1905. gadā, un tā garums bija aptuveni 60 km. Maršruts veda cauri Mesaorijas līdzenumam un savienoja galveno attīstīto ostu ar salas administratīvo centru.

Otrais posms — Nikosija — Morfa. 1907. gada decembrī līnija tika pagarināta vēl par aptuveni 39 km rietumu virzienā. Dzelzceļš nodrošināja piekļuvi vienam no nozīmīgajiem Kipras lauksaimniecības reģioniem.

Trešais posms — Morfa — Evrichu. 1915. gadā vilcieni sasniedza Evrichu Troodosu kalnu pakājē. Maksimālās attīstības periodā Cyprus Government Railway kopējais garums bija aptuveni 122 km.

Tādējādi vilciens varēja šķērsot gandrīz visu salu: no Famagustas ostas caur Mesaoriju un Nikosiju līdz Morfai un tālāk uz Troodosu kalniem.

Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem līnijā bija 39 stacijas, pieturas un platformas. Nozīmīgākās no tām bija Famagusta, Prasteio, Angastina, Trahoni, Nikosija, Kokkinotrimitija, Morfa, Kalo Chorio un Evrichu.

Kādi vilcieni kursēja Kiprā

Kipras dzelzceļš ievērojami atšķīrās no mūsdienu Eiropas maģistrālēm. Tas bija šaursliežu dzelzceļš: sliežu platums bija tikai 762 mm (2 pēdas 6 collas).

Šaursliežu dzelzceļa būvniecība bija lētāka un ļāva ierīkot sliežu ceļu tur, kur pilnvērtīgas dzelzceļa maģistrāles izveide būtu pārāk dārga.

CGR pastāvēšanas laikā kopumā tika izmantotas 12 tvaika lokomotīves. Parkā bija arī 17 pasažieru vagoni un aptuveni simts kravas un speciālo vagonu.

Vilcieni bija nelieli un pēc mūsdienu standartiem lēni. Brauciens no Famagustas uz Nikosiju atkarībā no pieturu skaita ilga aptuveni divas līdz trīs stundas, bet ceļš starp Nikosiju un Morfu — apmēram divas stundas.

Toties vilciens pamazām kļuva par salas ikdienas dzīves sastāvdaļu. Saglabājušās pasažieru atmiņas apraksta Kipras dzelzceļu kā trokšņainu, lētu un visai draudzīgu pārvietošanās veidu.

Kas un kāpēc brauca ar vilcieniem

Sākumā pats dzelzceļš bija apskates objekts. Salas iedzīvotājiem tvaika lokomotīve bija pilnīgi jauna tehnoloģija, un cilvēki nāca skatīties uz garām braucošiem vilcieniem un dzelzceļa tiltiem.

Pamazām vilciens kļuva par parastu transportlīdzekli. To izmantoja strādnieki, tirgotāji, zemnieki, skolēni, ierēdņi un ciemu iedzīvotāji.

Dzelzceļu izmantoja arī īpašiem braucieniem. Papildu vilcienus norīkoja lielu reliģisko svētku, gadatirgu un festivālu laikā. Pastāvēja arī skolu ekskursiju vilcieni.

Kipras vilcienos brauca arī slaveni salas viesi. Piemēram, 1907. gadā dzelzceļu izmantoja Vinstons Čērčils, kurš tajā laikā ieņēma koloniju lietu ministra vietnieka amatu.

Visā Cyprus Government Railway darbības laikā tā pārvadāja aptuveni 7,35 miljonus pasažieru.

Ko pārvadāja dzelzceļš

Pasažieru pārvadājumi bija tikai viena no CGR funkcijām. Salas ekonomikai vēl lielāka nozīme bija kravu pārvadājumiem.

Pa dzelzceļu pārvadāja lauksaimniecības produkciju, kokmateriālus no Troodosu reģiona, būvmateriālus, preces, dzīvniekus, rūdu un citas izejvielas.

Īpaši svarīga bija saikne ar Famagustas ostu. Kravas no salas iekšējiem rajoniem pa dzelzceļu varēja nogādāt tieši ostā, no kurienes tās tika nosūtītas pa jūru.

Dzelzceļa infrastruktūru izmantoja arī kalnrūpniecība. Vara un citu derīgo izrakteņu ieguves attīstība palielināja vajadzību pēc smago kravu pārvadāšanas.

46 gadu laikā CGR pārvadāja aptuveni 3,2 miljonus tonnu komerciālo kravu.

Vilcieni pasta automašīnu vietā

Dzelzceļam bija vēl viena funkcija, par kuru mūsdienās ir viegli aizmirst: tas bija daļa no Kipras pasta sistēmas.

Dažas stacijas vienlaikus pildīja pasta nodaļu, telegrāfa punktu un telefona centru funkcijas. Tādējādi dzelzceļš savienoja apdzīvotās vietas ne tikai fiziski, bet arī informācijas ziņā.

Īpaša nozīme tam bija laikposmā no 1912. līdz 1939. gadam, kad caur Famagustu kursēja jūras pasta līnija. Ostā pienākošā korespondence tika izplatīta pa visu salu, tostarp izmantojot dzelzceļa transportu.

Dzelzceļš pasaules karu laikā

Abu pasaules karu laikā dzelzceļa nozīme pieauga. Vilcienus izmantoja karavīru, munīcijas un dažādu kravu pārvadāšanai.

Īpaši aktīvi CGR izmantoja Otrā pasaules kara laikā. Vilcieni pārvadāja cilvēkus un apgādi starp Famagustas ostu un militārajiem objektiem, tostarp lidlauku Nikosijas apkaimē.

Militārie pārvadājumi faktiski pagarināja dzelzceļa mūžu: tas atkal kļuva stratēģiski nepieciešams. Tomēr intensīvā ekspluatācija vienlaikus paātrināja sliežu, lokomotīvju un vagonu nolietošanos.

Stacija bija kas vairāk nekā vienkārši pietura

Dzelzceļa stacijas ātri pārvērtās par nelieliem sabiedriskās dzīves centriem. Šeit satikās kaimiņu ciemu iedzīvotāji, tika nodotas preces un vēstules, kā arī strādāja dzelzceļa darbinieki.

Stacijas apzīmēja lielas baltas izkārtnes. Nosaukumi uz tām bija rakstīti grieķu, turku un angļu valodā.

Dažas stacijas vienlaikus kalpoja kā pasta un telegrāfa punkti. Nelielai apdzīvotai vietai dzelzceļa pieturas parādīšanās nozīmēja daudz ērtāku satiksmi ar Nikosiju, ostu un kaimiņu reģioniem.

Dzelzceļā parasti strādāja aptuveni 200 cilvēku: mašīnisti, kurinātāji, konduktori, staciju darbinieki, remontstrādnieki un citi speciālisti.

Kāpēc dzelzceļu slēdza

Galvenā Cyprus Government Railway problēma to pavadīja gandrīz visu pastāvēšanas laiku: dzelzceļš nekļuva rentabls.

Infrastruktūras būvniecība un uzturēšana bija dārga, bet salas iedzīvotāju skaits bija salīdzinoši neliels. Attīstoties autotransportam, dzelzceļa stāvoklis kļuva vēl sarežģītāks.

Kiprā būvēja jaunus ceļus un tiltus, palielinājās autobusu, kravas automašīnu un privāto automobiļu skaits. Automobilis varēja nogādāt pasažieri vai kravu tieši vajadzīgajā vietā, kamēr vilciens bija piesaistīts fiksētam maršrutam.

Slēgšana notika pakāpeniski. Jau 20. gadsimta 30. gados dzelzceļš sāka atkāpties no rietumu posma. Satiksme līdz Evrichu tika pārtraukta, bet rietumu galastacija tika pārvietota tuvāk Lefkei. Pēc 1948. gada pasažieru vilcieni vairs nekursēja uz rietumiem no Nikosijas lidlauka apkaimes.

Pēc Otrā pasaules kara bija nepieciešami nopietni ieguldījumi lokomotīvju, vagonu un sliežu remontā. Lielbritānijas administrācija secināja, ka nerentablas sistēmas modernizēšana strauji attīstošos automaģistrāļu apstākļos nav ekonomiski lietderīga.

1951. gada novembrī tika oficiāli paziņots, ka Cyprus Government Railway pārtrauks darbu gada beigās.

Kipras pēdējais vilciens

Pēdējais reiss kļuva par simbolisku salas dzelzceļa ēras noslēgumu.

1951. gada 31. decembrī plkst. 14:57 pēdējais Cyprus Government Railway vilciens devās no Nikosijas stacijas Famagustas virzienā.

Plkst. 16:38 tas ieradās Famagustas stacijā.

Pēc 46 darbības gadiem Kipras regulārais valsts dzelzceļš beidza pastāvēt.

Tomēr tas nepazuda vienā mirklī. Sliežu demontāža turpinājās līdz 1953. gadam. Sliedes, lokomotīves un cits īpašums tika pārdots un nodots dažādām valsts iestādēm.

Desmit no divpadsmit lokomotīvēm kopā ar sliedēm un daļu ritošā sastāva tika pārdotas uzņēmumam Meyer Newman & Co par £65 626.

Kas palicis no Kipras dzelzceļa

Pēc dzelzceļa slēgšanas tā infrastruktūru sāka izmantot pavisam citādi.

Dažas stacijas tika nojauktas. Citas pārvērtās par noliktavām, policijas iecirkņiem un administratīvām ēkām. Bijušā Morfas stacija tika izmantota kā graudu noliktava, bet Evrichu stacijas telpas dažādos periodos kalpoja kā medicīnas centrs un mežsaimniecības darbinieku mājokļi.

Daļu vecā dzelzceļa koridora pamazām pārņēma mūsdienu ceļu tīkls. Jo īpaši ceļa posmi starp Famagustu un Nikosiju vēlāk tika izbūvēti pa bijušās dzelzceļa līnijas trasi vai tās tuvumā.

Tomēr atsevišķi infrastruktūras elementi pārdzīvoja CGR likvidāciju. Ir saglabājušās dažas staciju ēkas, nelieli tilti, sliežu ceļa infrastruktūras fragmenti un citas dzelzceļa pēdas.

Īpaša vieta ir lokomotīvei Nr. 1 — pirmajai Cyprus Government Railway lokomotīvei. Tā tika saglabāta kā vēstures piemineklis pie bijušās Famagustas dzelzceļa stacijas.

Dzelzceļa muzejs Evrichu

Labākā vieta Kipras Republikā, kur iepazīt šo vēsturi, ir Cyprus Railways Museum Evrichu ciemā.

Muzejs atrodas atjaunotā bijušās galastacijas ēkā. Tieši šeit kopš 1915. gada ieradās vilcieni no Famagustas caur Nikosiju un Morfu.

Iekštelpās apskatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, dokumenti, rasējumi, kustības saraksti, kartes, dzelzceļa ikdienas priekšmeti, kā arī galveno staciju un ritošā sastāva modeļi. Ekspozīcija stāsta ne tikai par dzelzceļa būvniecību, bet arī par cilvēkiem, kas tajā strādāja, pasažieriem un līnijas pakāpenisko slēgšanu.

Ārpusē ir atjaunota daļa perona un dzelzceļa sliežu ceļa, izmantojot oriģinālās sliedes. Šeit izstādīts arī kravas vagons un rokas sliežu ceļa drezīna, ko dzelzceļnieki izmantoja līnijas pārbaudei.

Muzeja darba laiks

16. septembris — 15. aprīlis: katru dienu no 08:30 līdz 16:00.
16. aprīlis — 15. septembris: katru dienu no 09:30 līdz 17:00.

Svētku dienās darba laiks var atšķirties, tāpēc pirms tālāka brauciena to ieteicams papildus pārbaudīt.

Tālrunis: +357 22 933010

No Nikosijas līdz Evrichu var aizbraukt pa ceļu B9 Troodosu kalnu virzienā. Pašā ciemā ir uzstādītas brūnas tūrisma norādes ar uzrakstu Railway Museum.

Kur: Evrychou, Nicosia District
Ieeja: bez maksas

Pirms brauciena muzeja darba laiku labāk papildus pārbaudīt Kipras Republikas Senlietu departamenta oficiālajā tīmekļa vietnē, jo apmeklējuma režīms var mainīties.

Kāpēc vilcieni Kiprā kursēja arī pēc 1951. gada

Šeit ir kāda interesanta nianse. Frāze «pēdējais Kipras vilciens kursēja 1951. gadā» ir pareiza tikai attiecībā uz Cyprus Government Railway.

Salā pastāvēja arī atsevišķas rūpnieciskās dzelzceļa līnijas, kas galvenokārt bija saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi. Cyprus Mines Corporation izmantoja dzelzceļa transportu rūdas pārvadāšanai no Skouriotissas reģiona uz iekraušanas iekārtām Kserosā.

Šādi rūpnieciskie pārvadājumi turpinājās ievērojami ilgāk nekā valsts pasažieru dzelzceļa darbība — līdz pat 1974. gadam.

Tāpēc Kipras dzelzceļa transporta vēsture faktiski nebeidzās vienā dienā: valsts pasažieru sistēma pazuda 1951. gadā, bet specializētie rūpnieciskie vilcieni pastāvēja līdz pat 1974. gadam.

Vai dzelzceļš var atgriezties Kiprā

Pēc Cyprus Government Railway slēgšanas 1951. gadā regulāras dzelzceļa satiksmes Kiprā vairs nebija. Aizvadītajās desmitgadēs sala gandrīz pilnībā pārorientējās uz autotransportu, un lielākā daļa vecās dzelzceļa infrastruktūras pazuda: sliedes tika demontētas, zeme izmantota citiem mērķiem, bet dažas bijušās stacijas ieguva jaunu pielietojumu.

Ideja atjaunot dzelzceļa transportu periodiski parādās sabiedriskajās un transporta diskusijās, īpaši saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, sastrēgumiem Nikosijā un Limasolā un nepieciešamību attīstīt videi draudzīgāku sabiedrisko transportu. Var tikt apspriestas modernas pilsētas vai starppilsētu dzelzceļa transporta sistēmas, tomēr tas vairs nenozīmētu vecās Cyprus Government Railway burtisku atjaunošanu.

2026. gadā nav apstiprināta valsts projekta jauna pasažieru dzelzceļa būvniecībai, kam būtu jāsavieno lielākās Kipras Republikas pilsētas. Valdības 2026. gada programmā starp lielākajiem transporta projektiem galvenā uzmanība joprojām pievērsta ceļu infrastruktūrai un pilsētas transporta risinājumu attīstībai.

Tajā pašā laikā Kipra piedalās Eiropas programmās un pētījumos, kas saistīti ar modernām dzelzceļa un vadāmām transporta sistēmām. Tāpēc pilnībā izslēgt dzelzceļa transporta parādīšanos nākotnē nevar. Ja vilcieni kādreiz patiešām atgriezīsies salā, visticamāk, tā būs pilnīgi jauna transporta sistēma, nevis 20. gadsimta sākuma šaursliežu līnijas atjaunošana.

Interesanti fakti par Kipras dzelzceļu

• Dzelzceļš darbojās 46 gadus. Pirmais Cyprus Government Railway posms tika atklāts 1905. gadā, bet pēdējais vilciens kursēja 1951. gada 31. decembrī.
• Līnijas kopējais garums sasniedza aptuveni 122 km. Tā savienoja Famagustu, Nikosiju un Morfu, bet rietumu atzars sniedzās līdz Evrichu.
• Sliežu platums bija ļoti šaurs — 762 mm. Šāda narrow-gauge railway būvniecībā bija lētāka un ļāva ierīkot līniju apstākļos, kuros parasta dzelzceļa būvniecība izmaksātu ievērojami dārgāk.
• Līnijā bija 39 stacijas, pieturas un nelielas stacijas. Tāpēc vilciens apstājās diezgan bieži, īpaši galvenajā maršrutā starp Famagustu un Nikosiju.
• Vilcieni nebija ātri. To parastais ātrums bija aptuveni 32–48 km/h, bet brauciens starp Famagustu un Nikosiju ilga apmēram divas stundas.
• CGR pastāvēšanas laikā pārvadāja vairāk nekā 7,3 miljonus pasažieru. Turklāt pa dzelzceļu tika pārvadāti gandrīz 3,2 miljoni tonnu komerciālo kravu.
• Pa dzelzceļu pārvadāja ne tikai pasažierus. Vilcieni nogādāja kokmateriālus no Troodosu kalniem, lauksaimniecības produkciju, rūdu un citas kravas, kā arī apkalpoja Famagustas ostu.
• Vilcieni pārvadāja pastu. Dažas stacijas vienlaikus pildīja pasta, telegrāfa un telefona punktu funkcijas, tāpēc dzelzceļš kļuva par nozīmīgu salas komunikāciju infrastruktūras daļu.
• Pastāvēja īpaši svētku vilcieni. Papildu reisus organizēja lielu reliģisko svētku, gadatirgu un festivālu laikā, kad tūkstošiem iedzīvotāju devās uz citiem salas reģioniem.
• Maršrutā bija daudz inženierbūvju. Vēsturiskajos avotos minēti aptuveni 85 tilti, kas bija nepieciešami, lai līnija šķērsotu upes, gravas un nelīdzenu reljefu.
• Dzelzceļa rietumu daļa pazuda agrāk nekā galvenā līnija. Posms līdz Evrichu tika slēgts jau 1931. gadā, pēc tam sliedes šajā maršruta daļā tika demontētas.
• Pēdējo vilcienu vadīja simboliska lokomotīve. 1951. gada 31. decembra pēdējā reisā piedalījās lokomotīve Nr. 1 — tā pati lokomotīve, kas tika izmantota dzelzceļa atklāšanā 1905. gadā.
• Pēc slēgšanas dzelzceļš burtiski izšķīda salas dzīvē. Sliedes un ritošais sastāvs lielākoties tika pārdoti, bet bijušās dzelzceļa ēkas tika izmantotas kā noliktavas, policijas un ugunsdzēsēju stacijas, medicīnas iestādes un valsts iestādes.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Kiprā pašlaik ir dzelzceļš?

Nē. Mūsdienās Kiprā nav regulāra pasažieru dzelzceļa. Cyprus Government Railway pārtrauca darbu 1951. gada 31. decembrī.

Kad Kiprā parādījās pirmais dzelzceļš?

Pirmais valsts dzelzceļa posms tika atklāts 1905. gada 21. oktobrī. Tas savienoja Famagustas ostu ar Nikosiju.

Kuras pilsētas savienoja Cyprus Government Railway?

Galvenā līnija veda no Famagustas caur Mesaoriju uz Nikosiju, pēc tam turpinājās Morfas virzienā. Vēlāk tā tika pagarināta līdz Evrichu Troodosu kalnu pakājē. Tīkla maksimālais garums bija aptuveni 122 km.

Vai dzelzceļš sasniedza Limasolu vai Pafosu?

Nē. Valsts dzelzceļa tīkls netika pagarināts līdz Limasolai un Pafosai. Lai gan pastāvēja idejas par tālāku paplašināšanu, līnija galu galā savienoja Famagustu, Nikosiju, Morfas reģionu un Evrichu.

Kāpēc Kipras dzelzceļu slēdza?

Viens no galvenajiem iemesliem bija ekonomika. Dzelzceļš saskārās ar finansiālām grūtībām, infrastruktūrai un ritošajam sastāvam bija nepieciešama atjaunošana, bet augošais ceļu tīkls radīja arvien nopietnāku konkurenci. Tā rezultātā varas iestādes pieņēma lēmumu pārtraukt CGR ekspluatāciju.

Cik pasažieru pārvadāja Kipras dzelzceļš?

46 darbības gados Cyprus Government Railway pārvadāja aptuveni 7,35 miljonus pasažieru un gandrīz 3,2 miljonus tonnu komerciālo kravu.

Kas no dzelzceļa ir saglabājies līdz mūsdienām?

Lielākā daļa sliežu ceļu jau sen ir demontēta, tomēr ir saglabājušās atsevišķas staciju ēkas un citas bijušās līnijas pēdas. Vislabāk ar dzelzceļa vēsturi var iepazīties Cyprus Railways Museum Evrichu, kas atrodas atjaunotā bijušās stacijas ēkā.

Ko var apskatīt Evrichu dzelzceļa muzejā?

Muzejā apskatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, dokumenti, rasējumi, ar dzelzceļa darbu saistīti priekšmeti, kā arī galveno staciju un ritošā sastāva modeļi. Aiz ēkas ir atjaunots perons un neliels sliežu ceļa posms, izmantojot oriģinālās sliedes. Šeit atrodas arī kravas vagons un rokas sliežu ceļa drezīna.

Cik maksā Cyprus Railways Museum apmeklējums?

Ieeja ir bez maksas. Saskaņā ar Kipras Republikas Senlietu departamenta datiem muzejs strādā katru dienu. Vasaras periodā, no 16. aprīļa līdz 15. septembrim, darba laiks ir no 09:30 līdz 17:00; ziemas periodā, no 16. septembra līdz 15. aprīlim, — no 08:30 līdz 16:00. Svētku dienās darba laiku ieteicams pārbaudīt atsevišķi.

Vai var apskatīt īstu veco Kipras vilcienu?

Muja Evrichu nav pilnībā saglabāta CGR pasažieru sastāva, tomēr tur izstādīts oriģināls kravas vagons, rokas drezīna un atjaunots dzelzceļa sliežu ceļa posms. Atsevišķi bijušā dzelzceļa elementi ir saglabājušies arī citās salas vietās.

Vai vilcieni atgriezīsies Kiprā?

Dažādas mūsdienīga dzelzceļa transporta idejas periodiski tiek apspriestas, tomēr 2026. gadā nav apstiprināta starppilsētu pasažieru dzelzceļa atjaunošanas projekta. Ja nākotnē salā parādīsies dzelzceļa transports, tas būs jauns mūsdienīgs tīkls, nevis vēsturiskās Cyprus Government Railway atjaunošana.