Hristodulidis par NATO un ES aizsardzību: Kipra paziņo par gatavību jauniem drošības apstākļiem

Kipras prezidenta Nikosa Hristodulidisa runa aizsardzības konferencē DEFEA Atēnās kļuva par iemeslu diskusijām par ES aizsardzības politikas nākotni un Kipras iespējamo tuvināšanos NATO. Viņš nepiekrita NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes nostājai par Eiropas kritisko atkarību no ASV, paziņojot, ka ES ir resursi un politiskā griba patstāvīgai aizsardzības attīstībai. Pēc viņa vārdiem, neatkarīgāka Eiropas Savienība kļūs par «spēcīgu sabiedroto» NATO, taču bez investīcijām aizsardzībā tā paliek atkarīga.

Hristodulidiss uzsvēra, ka ES jau pastiprina militāro mobilitāti un vienkāršo spēku izvietošanas mehānismus, kā arī veicina aizsardzības finansēšanas programmas, tostarp SAFE, kuras ietvaros Dienvidkipra var saņemt līdz 1,2 miljardiem eiro. Viņš arī norādīja uz salas aizsardzības sektora izaugsmi, kur darbojas aptuveni 30 uzņēmumi, kas aktīvi piedalās Eiropas programmās. Noslēgumā viņš paziņoja, ka Kipra, «kas atrodas Turcijas militārajā okupācijā», īpaši asi izprot drošības un aizsardzības nozīmi.

Cik reālistiska ir Kipras iestāšanās NATO

Neraugoties uz politiskajiem paziņojumiem par «gatavību, radot apstākļus», Kipras iestāšanās NATO tuvākajā laikā izskatās maz ticama. Galvenais šķērslis joprojām ir neatrisinātais Kipras konflikts un vienošanās trūkums ar Turciju, kas ir NATO dalībvalsts un bloķē šādus soļus. Turklāt formālai iestāšanai nepieciešams visu alianses valstu konsenss, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir praktiski nesasniedzams.