Kipra iekļuvusi ES top-6 valstu sarakstā pēc ukraiņu bēgļu skaita uz iedzīvotāju

Kipra ir starp Eiropas Savienības valstīm, kas proporcionāli savam iedzīvotāju skaitam uzņēmušas vislielāko skaitu ukraiņu bēgļu, saskaņā ar Eurostat un Kipras Republikas Finanšu ministrijas oficiālajiem datiem.

2025. gada vidū salā dzīvo aptuveni 23 tūkstoši Ukrainas pilsoņu ar pagaidu aizsardzību. Tas atbilst aptuveni 24 bēgļiem uz tūkstoš iedzīvotāju, kas Kipru ierindo ES sešu vadošo valstu vidū pēc relatīvā uzņemšanas rādītāja.

Finanšu slogs, kas saistīts ar ukraiņu bēgļu atbalstu, pēdējo divu gadu laikā tiek lēsts 44,4 miljonu eiro apmērā. 2022. gadā valdība piešķīra 10,1 miljonu eiro, bet 2023. gadā — 29,3 miljonus eiro. Turklāt garantētā minimālā ienākuma programmā 2023. gadā tika izmaksāti 1,8 miljoni eiro un 2024. gadā 2,1 miljons eiro.

Saskaņā ar Darba un sociālās aizsardzības ministrijas novērtējumu, lielākā daļa līdzekļu tika novirzīta mājokļiem, sociālajiem pabalstiem, medicīniskajiem pakalpojumiem un integrācijas programmām. Daļa finansējuma nāca no Eiropas Savienības fondiem, taču ievērojama daļa izdevumu gulstas uz Kipras valsts budžetu.

Varasiestādes norāda, ka, neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, Kipra joprojām ir viena no ES valstīm ar visaktīvāko pozīciju ukraiņu bēgļu uzņemšanā un atbalstīšanā pēc kara sākuma. Valdības pārstāvji uzsver, ka republika „nes nesamērīgi lielu slogu savam izmēram” un sagaida taisnīgāku atbildības sadali starp ES valstīm.

Eksperti atgādina, ka absolūtajās vērtībās ukraiņu skaits Kiprā ir neliels salīdzinājumā ar Vāciju, Poliju vai Čehiju, taču, ņemot vērā salas iedzīvotāju skaitu, ieradušos daļa ir viena no augstākajām Eiropā.