Kipra joprojām ir nedroša LGBTQ+ cilvēkiem: jauns ziņojums par diskrimināciju

Kiprā joprojām pastāv noturīga neiecietība pret LGBTQ+ kopienu, kas izpaužas dažādos līmeņos — no veselības aprūpes līdz sociālajai aizsardzībai. Pie šādiem secinājumiem nonākuši Eiropas programmas “LGBTIQ+ cilvēku tiesību uz veselību aizsardzība” (Safe-R) ziņojuma autori, ko sagatavoja Nikosijas Universitāte, Kipras ģimenes plānošanas asociācija, kustība Accept LGBTIQI Cyprus un vairāki citi partneri.

Pētījums atklāja, ka ievērojama daļa LGBTQ+ cilvēku Kiprā atliek vai vispār izvairās meklēt medicīnisko vai psiholoģisko palīdzību. Galvenie iemesli ir veselības aprūpes darbinieku aizspriedumi, negatīva pieredze pagātnē, kā arī bailes tikt pārprastiem vai nosodītiem seksuālās orientācijas vai dzimtes izpausmes dēļ. Saskaņā ar datiem, 17% respondentu neizmanto veselības aprūpi ārstu aizspriedumu dēļ, 15% — negatīvās pieredzes dēļ, 6% — savas seksuālās identitātes vai dzimtes izpausmes dēļ.

Ziņojuma autori norāda, ka diskriminācija visbiežāk izpaužas netiešās formās — caur administratīviem šķēršļiem, nepietiekamu darbinieku apmācību, vienotu standartu trūkumu, kas ņemtu vērā dzimumidentitāšu daudzveidību. Īpaši sarežģītā situācijā ir transpersonas un nebinārie cilvēki, kuri saskaras ar papildu grūtībām: no dzimuma maiņas procedūrām un hormonu terapijas līdz speciālistu atrašanai, kas gatavi sniegt palīdzību ar cieņu un sapratni.

Laukos situācija ir vēl smagāka. Tur ir mazāk speciālistu, lielākas konfidencialitātes problēmas un spēcīgāki sociālie aizspriedumi. Tas vēl vairāk ierobežo piekļuvi atbilstošai palīdzībai.

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta garīgajai veselībai. Apmēram 24% dalībnieku ziņoja par garīgās veselības traucējumiem, un 43% jau bija vērsušies pie psihologiem vai psihoterapeitiem. Tomēr daudziem speciālistiem trūkst pietiekamas sagatavotības LGBTQ+ jautājumos, kas rada pārpratumu, stigmatizācijas vai nepilnīgas palīdzības risku.

Turklāt Kiprā nav efektīva un pieejama mehānisma, lai reģistrētu diskriminācijas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas saistīti ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. Rezultātā daudzi gadījumi paliek ārpus oficiālās uzmanības un nesaņem pienācīgu reakciju.

Tajā pašā laikā ziņojumā atzīmēta arī pozitīva dinamika: pastāv reformas potenciāls, kā arī problēmas atzīšana gan LGBTQ+ kopienas, gan veselības aprūpes darbinieku vidū. Situācijas uzlabošanai nepieciešama institucionāla iejaukšanās — likumdošanas pilnveide, medicīnas darbinieku apmācība, oficiālu protokolu izstrāde, piekļuves paplašināšana specializētai informācijai un drošu kanālu izveide diskriminācijas ziņošanai.

Pētījumā piedalījās 125 LGBTQ+ pārstāvji kvantitatīvai analīzei, 55 veselības aprūpes darbinieki un medicīnas studenti. Kvalitatīvajā daļā tika aptaujāti 19 kopienas dalībnieki un 8 medicīnas speciālisti.