23 gadi pāreju: Kipra tuvojas rekordlielam sastingumam bez jauniem robežkontroles punktiem

Kipra atzīmē 23. gadadienu kopš pirmā robežas šķērsošanas punkta atvēršanas, taču sala ir nonākusi uz sliekšņa ilgākajam periodam bez robežkontroles punktu (RKP) tīkla paplašināšanas kopš 2003. gada. Kopš 2018. gada nav atvērta neviena jauna pāreja, un, ja situācija nemainīsies 2026. gadā, šis sastingums kļūs par rekordu.

Neskatoties uz to, kustība caur esošajiem punktiem joprojām ir aktīva. Pēc policijas datiem, 2025. gadā fiksēti vairāk nekā 7,6 miljoni ieceļošanas gadījumu un gandrīz tikpat daudz izceļošanas gadījumu. Maksimālā slodze tradicionāli vērojama vasaras mēnešos, kad šķērsošanas gadījumu skaits pārsniedz 730 tūkstošus.

Tajā pašā laikā vērojamas būtiskas izmaiņas plūsmās. Kipras grieķu skaits, kas dodas uz ziemeļiem, samazinās: no vairāk nekā 3 miljoniem 2023. gadā līdz 2,4 miljoniem 2025. gadā. 2026. gada pirmajos mēnešos kritums turpinājās. Eksperti to skaidro ar dzīves dārdzības pieaugumu, kas mazinājis ziemeļu ekonomisko pievilcību.

Vienlaikus pieaug Kipras turku skaits, kas šķērso robežu dienvidu virzienā: no 425 tūkstošiem 2024. gadā līdz vairāk nekā 511 tūkstošiem 2025. gadā. Paredzams, ka šogad šis rādītājs pieaugs vēl vairāk.

Jautājums par jaunu punktu atvēršanu joprojām ir asu politisku domstarpību objekts. Kipras grieķu puses līderis Nikos Hristodulidis uzstāj, ka jauniem RKP jāsniedz labums abām kopienām, piedāvājot izskatīt maršrutus, kas būtu ērti arī dienvidiem. Savukārt Kipras turku līderis Tufans Erhirmans uzskata šādu pieeju par ierobežojošu un brīdina par procesa ievilkšanās risku.

Lai gan 2025. gadā Ženēvā puses vienojās par iespējamu četru jaunu pāreju atvēršanu, šo plānu īstenošana virzās lēni prioritāšu atšķirību un tehnisko detaļu dēļ.

Tādējādi, neskatoties uz joprojām augsto šķērsošanas līmeni, infrastruktūras attīstība faktiski ir apstājusies, kas pastiprina saspīlējumu ap pārvietošanās brīvības jautājumu uz salas.