Eiropa starp krīzēm un stratēģiju: pirmie ES samita rezultāti Kiprā

Nikosija kā jaunās diplomātijas centrs

Nevalstiskais ES samits, kas norisinās Kipras Republikā, jau otrajā dienā apstiprināja: Eiropas Savienība tiecas iziet ārpus iekšējās koordinācijas rāmjiem un ieņemt aktīvāku lomu ģeopolitikā. Tikšanās Nikosijā, kas organizēta ar Kipras prezidenta Nika Hristodulida un Eiropas vadošā padomnieka Antoniu Koštas līdzdalību, kļuva par platformu ne tikai diskusijām, bet arī pirmajiem konkrētiem lēmumiem.

Galvenā samita iezīme ir paplašinātais formāts. Pie sarunu galda uzaicināti Tuvo Austrumu un Persijas līča valstu vadītāji, kas uzsver ES mēģinājumu veidot sistēmisku dialogu ar dienvidu kaimiņiem.

Kā Kiprā tiek risināti Tuvo Austrumu drošības jautājumi?

Drošība Tuvajos Austrumos uz salas tiek apspriesta, izveidojot unikālu diplomātisko platformu ar Ēģiptes, Jordānijas, Libānas un Sīrijas līderu piedalīšanos. Pēc Eiropas diplomātu vērtējuma, runa nav tikai par viedokļu apmaiņu, bet par mēģinājumu sinhronizēt politiskos signālus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta:

• deeskalācijai ap Irānu;
• kuģošanas drošībai Hormuza šaurumā;
• konfliktu paplašināšanās riskiem;
• iespējamo migrācijas plūsmu pārvaldībai.

Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels uzsvēra, ka sarunām ar Irānu jāiziet ārpus kodoljautājuma rāmjiem, pretējā gadījumā Eiropa riskē saskarties ar “bīstamāku situāciju”.

Enerģētika un Hormuza šaurums: spiediena faktors

Enerģētikas krīze kļuva par visu diskusiju caurviju tēmu. Hormuza šauruma blokāde, caur kuru iet ievērojama daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu, jau ietekmē tirgus un pastiprina trauksmi Eiropā. Līderi apspriež divus reakcijas līmeņus: īstermiņa pasākumus cenu ierobežošanai un ilgtermiņa stratēģiju pilnvērtīgas enerģētikas savienības izveidei.

ES budžets: pirmās plaisas

ES iekšienē centrālā tēma joprojām ir jaunais Daudzgadu finanšu ietvars 2028.–2034. gadam. Samits Nikosijā kļuva par otro diskusiju kārtu līderu līmenī. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iezīmēja stingru pozīciju:

Berlīne iestājas pret kopējā parāda palielināšanu un vispāreiropas obligāciju izlaišanu.

Tas atspoguļo plašāku šķelšanos: vienas valstis pieprasa jaunus resursus ambiciozai politikai, bet citas uzstāj uz esošo līdzekļu pārdali. Tajā pašā laikā Kipras prezidentūras mērķis ir līdz jūnijam sagatavot dokumentu ar konkrētiem skaitļiem un iespējamiem kompromisiem.

Izrāviens aizsardzībā: 42.7. pants

Viens no galvenajiem praktiskajiem rezultātiem bija progress saistībā ar ES Līguma 42.7. pantu — savstarpējās aizsardzības mehānismu. Pēc Kipras iniciatīvas līderi vienojās sākt izstrādāt konkrētu rīcības plānu šī panta aktivizēšanas gadījumam. Tas nozīmē pāreju no politiskām deklarācijām uz operacionāliem mehānismiem. Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis to nosauca par soli pretī reālai Eiropas aizsardzības solidaritātei.

Migrācija: mēģinājums izvairīties no 2015. gada scenārija

Uz reģiona nestabilitātes fona ES dienvidu flanga valstis — Kipra, Grieķija, Itālija un Malta — pastiprina koordināciju. Galvenais uzdevums — nepieļaut 2015. gada krīzes atkārtošanos. Tiek apspriesti preventīvie pasākumi uz ārējām robežām, sadarbība ar tranzīta valstīm un atbalsts migrantu izcelsmes valstīm.

“Viena Eiropa — viens tirgus”: ekonomiskā atbilde

Vēl viens nozīmīgs samita rezultāts bija ceļa kartes “Viena Eiropa, viens tirgus” parakstīšana. Dokuments nostiprina kursu uz šķēršļu likvidēšanu ES iekšienē, enerģijas cenu samazināšanu, digitālās ekonomikas un MI attīstību, kā arī ekonomiskās drošības stiprināšanu. Pēc Robertas Metsolas teiktā, runa ir par Savienības “konkurētspējas restartu”.

Ukraina: atbalsts saglabājas

Uz citu krīžu fona ES nemazina uzmanību Ukrainai. Iepriekš tika pieņemts lēmums par 90 miljardu eiro aizdevumu un apstiprināta jaunā sankciju pakete. Kā atzīmēja Šarls Mišels, nākamajam solim jābūt iestāšanās sarunām un konkrētu sarunu sadaļu atvēršanai.

Pirmie secinājumi: ES meklē jaunu lomu

Samits Kipras salā pagaidām nav nesis galīgos lēmumus, bet jau ir iezīmējis galvenās tendences: ES tiecas kļūt par patstāvīgu ģeopolitisko spēlētāju, pastiprinās saikne starp drošību un ekonomiku, pieaug dienvidu virziena loma. Nikosija faktiski ir kļuvusi par Eiropas un Tuvo Austrumu darba kārtības krustpunktu.

Īsi secinājumi:

• Ģeopolitika: Nikosija nostiprinājusies kā tilts starp ES un Tuvajiem Austrumiem.
• Aizsardzība: Uzsākts darbs pie operacionālā plāna saistībā ar 42.7. pantu par savstarpēju aizsardzību.
• Ekonomika: Parakstīta ceļa karte vienotā tirgus izveidei un energoatkarības mazināšanai.
• Finanses: Saglabājas domstarpības par ES budžetu 2028.–2034. gadam.