Kipra pirms vēlēšanām: līdzsvars bez līdera un likme uz ārpolitiku

Politiskā nenoteiktība Kiprā: analīze pirms vēlēšanām

Ja rītdien Kiprā notiktu parlamenta vēlēšanas, valsts tām tuvotos politiskas nenoteiktības stāvoklī. Neviena no partijām nedemonstrē pārliecinošu līderību, un ievērojama sabiedrības daļa faktiski distancējas no politiskās sistēmas.

Partiju reitingi un jaunie spēlētāji

Saskaņā ar pēdējo aptauju līderi sadalījušies šādi:

• Demokrātiskā apvienība (DISY) — 14,6%
• AKEL — 14,2%
• ELAM — 9,9%

0,4% starpība starp līderiem uzsver pašreizējā līdzsvara trauslumu. Tomēr galvenā kampaņas intriga nav tradicionālo partiju cīņā, bet gan jaunu spēlētāju izaugsmē. "ALMA" jau iegūst 7,4%, bet "Kipras tiešā demokrātija" — 6,8%, aktīvi pārvilinot vēlētājus no vecajiem politiskajiem spēkiem. Tas liecina par pamanāmu ierastās partiju sistēmas eroziju.

Uzticības krīze un izvēles faktori

Vairāk nekā puse aptaujāto — 57% — faktiski nav gatavi atbalstīt nevienu no partijām.

Turklāt politiskā atsvešinātība joprojām ir ārkārtīgi augsta. Uzticības līmenis politiskajām institūcijām arī saglabājas minimāls: tikai 17% pauž gandarījumu, turpretī nospiedošais vairākums — 84% — ir neapmierināti.

Vēlētāji arvien biežāk orientējas nevis uz partiju programmām, bet gan uz personībām. Jau 40% respondentu apgalvo, ka galvenais izvēles faktors ir kandidāts. Sabiedrības darba kārtībā dominē trīs tēmas:

• Ekonomika
• Kipras jautājums
• Korupcija

Uz šī fona izceļas salīdzinoši augsta atsevišķu partiju atbalstītāju mobilizācija. Visdisciplinētākais elektorāts ir ELAM, tam seko AKEL un DISY. Tas nozīmē, ka gala rezultāti var būtiski atšķirties no pašreizējiem reitingiem.

Prezidenta pozīcijas: iekšējā un ārējā šķelšanās

Atsevišķu uzmanību pelna attieksmes dinamika pret valsts prezidentu — Nikosu Hristodulidi. Viņa pozīcijas pēdējā mēneša laikā ir manāmi nostiprinājušās: atbalsta līmenis pieaudzis līdz 39%. Tomēr lielākā daļa pilsoņu joprojām viņa darbu vērtē kritiski.

Šādas divējādības iemesls ir atšķirība starp iekšpolitiku un ārpolitiku. Ja valsts iekšienē valda neapmierinātība, tad starptautiskajā arēnā prezidenta rīcība tiek uztverta daudz pozitīvāk. Vairāk nekā puse pilsoņu atbalsta ārpolitisko kursu.

Īpaši tas izpaudās Tuvo Austrumu krīzes un ar Irānu saistīto notikumu kontekstā. Valdības rīcība guva iedzīvotāju vairākuma atbalstu, tāpat kā pasākumi drošības stiprināšanai. Būtisku lomu spēlēja arī sabiedroto atbalsts: Grieķijas un Eiropas valstu reakcija tika uzņemta ar augstu atzinību. Partneru militārā klātbūtne un aizsardzības sadarbības stiprināšana pastiprināja drošības sajūtu pilsoņu vidū, kas uz laiku palielināja uzticību varai.

Digitālā transformācija un kopsavilkums

Paralēli mainās arī politiskās cīņas raksturs. Sociālie tīkli kļūst par galveno instrumentu vēlētāju ietekmēšanai. Facebook joprojām ir galvenā platforma, bet digitālajā telpā visaktīvāk darbojas jaunie politiskie spēki.

Rezultātā Kipra tuvojas iespējamām vēlēšanām pārejas stāvoklī. Vecā partiju sistēma zaudē stabilitāti, jaunie spēlētāji audzē spēku, un vēlētāji arvien biežāk izdara izvēli situatīvi un personalizēti.

Ārpolitikas panākumi sniedz varai īslaicīgu uzticības resursu, tomēr tie nekompensē dziļo iekšējo krīzi. Tieši šī pretruna — starp ārējo konsolidāciju un iekšējo neuzticību — arī kļūs par galveno nākamo vēlēšanu faktoru.