Sadalīšanas vadīšana

Pēdējā abu Kipras kopienu līderu tikšanās kļuva par kārtējo apstiprinājumu tam, ka sarunu process šodien ir vērsts nevis uz politiska risinājuma meklēšanu, kā uz kontrolētas mijiedarbības uzturēšanu starp pusēm. Sarunu rezultāts bija četri uzticības stiprināšanas pasākumi: pilsoniskās sabiedrības konsultatīvās institūcijas izveide, reliģisko ceremoniju rāmju saskaņošana visā salā, sadarbības turpināšana sanitārajos jautājumos un Kipras turku produkcijas, tostarp halloumi, sertifikācijas mehānisma izveide.

Šīs vienošanās ļauj saglabāt darba komunikācijas kanālus un uzturēt minimālu funkcionālās sadarbības līmeni. Tomēr tās neskar galvenās politiskās pretrunas un nepietuvina puses Kipras noregulējuma fundamentālo jautājumu risināšanai.

Faktiski runa ir par "mīkstās sadalīšanas vadīšanas" modeļa veidošanu, kurā puses pielāgojas ilgstošai līdzāspastāvēšanai saglabājošās politiskās šķeltniecības apstākļos.

Nulles aktivitāte

Visuzskatāmākais tikšanās rezultāts bija progresa trūkums patiešām svarīgos jautājumos. Neraugoties uz ANO ģenerālsekretāra personīgās sūtnes Marijas Anhelas Holginas pūlēm, puses nespēja vienoties pat par jaunu robežšķērsošanas punktu atvēršanu.

ANO šis jautājums tika uzskatīts par minimālu soli, kas spēj radīt pozitīvu dinamiku pirms iespējamās konferences formātā "5+1". Tomēr neveiksme pat tik ierobežotā līmenī rāda, cik dziļi saglabājas atšķirības politiskajās pieejās.

Šodien puses eksistē savdabīgā paralēlas kustības režīmā: tās izvairās no tiešas konfrontācijas, bet arī nedemonstrē reālu tuvināšanos. "Pozitīvā atmosfēra" kļūst drīzāk par diplomātisku instrumentu strupceļa vadīšanai, nevis par patiesa progresa pazīmi.

Kur ir rāmji?

Kipras Republikas prezidents Nikos Kristodulidis turpina uzturēt retoriku par iespēju atsākt pilnvērtīgu sarunu procesu. Pēc tikšanās viņš atkal paziņoja par paplašinātas starptautiskas konferences perspektīvām vasarā un potenciālu atgriešanos pie sarunām pēc būtības.

Tomēr aiz šiem paziņojumiem pagaidām trūkst skaidra politiskā rāmja. Nav iesniegts ne saskaņots diskusiju tēmu saraksts, ne izpratne par to, kāds varētu būt jaunā procesa formāts un cik lielā mērā puses vispār ir gatavas virzīties uz kompromisiem.

Aicinājumi Antoniu Gutērrešam kā jaunas diplomātiskas iniciatīvas iniciatoram rada cerības, bet pagaidām netiek pamatoti ar konkrētiem nākotnes dialoga parametriem.

Kipras turku iekšējās lietas

Kipras grieķu puse arvien biežāk saista sarunu stagnāciju ar iekšpolitisko situāciju Kipras turku kopienā. Kristodulidis atklāti mājienu uz valdošās alianses ap Nacionālās vienotības partiju (UBP) ietekmi un gaidāmajiem politiskajiem procesiem okupētajās teritorijās.

Nikosijā uzskata, ka iekšpolitiskā dinamika ierobežo Tufana Erhirmana manevra iespējas, īpaši uz iespējamo pirmstermiņa "parlamenta" vēlēšanu diskusiju fona.

Pastāv cerības, ka spēku stiprināšanās, kas atbalsta federatīvo perspektīvu, varētu mainīt politisko līdzsvaru Kipras turku kopienā. Tomēr pagaidām tas paliek drīzāk nākotnes scenārijs, nevis pašreizējās politikas faktors.

Mēģinājums izskaistināt

Savukārt Tufans Erhirmans pēc sarunām ieņēma atturīgāku pozīciju. Viņš atzina, ka panāktās vienošanās var izskatīties ierobežotas, tomēr uzsvēra to nozīmi starpkopienu dialoga uzturēšanā.

Šāda retorika atspoguļo izpratni par to, ka puses pagaidām nav pietuvinājušās Kipras problēmas būtības nopietnas apspriešanas posmam. Galvenais uzdevums joprojām ir kontaktu saglabāšana un pilnīgas politiskās atsvešināšanās novēršana.

Tieši tāpēc pašreizējās tikšanās raksturojamas drīzāk kā status quo diplomātiska pavadīšana, nevis gatavošanās vēsturiskam kompromisam.

Meklē skaidras pozīcijas

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijā demonstrē pieaugošu piesardzību. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem palaist jaunu sarunu procesu Ņujorkā nav gatavi sasaukt kārtējo starptautisko konferenci bez minimālas pārliecības par politiskās bāzes esamību satura sarunām.

Šī iemesla dēļ Marijas Anhelas Holginas atgriešanās Kiprā vairs netiek uzskatīta par automātisku soli. Starptautiskie starpnieki tiecas vispirms novērtēt pušu reālos nodomus un saprast, vai eksistē kaut vai ierobežota progresa iespēja.

ANO arvien skaidrāk saprot: jauns process bez kopēja pamata riskē atkārtot iepriekšējo izgāzušos iniciatīvu likteni.

Divi virzieni

Starptautiskās diplomātijas aizkulisēs šodien tiek apspriestas divas iespējamās pieejas jaunam noregulējuma mēģinājumam. Pirmā paredz stratēģiska rāmja dokumenta sagatavošanu, kas jau iepriekš noteiks galvenos nākamo sarunu parametrus un minimālo politisko bāzi.

Otra pieeja tiek saistīta ar elastīgāku koncepciju, kuru atbalsta Marija Anhela Holgina. Tā paredz pakāpenisku un etapveida procesu, pieļaujot starpmodelu apspriešanu, ieskaitot konfederācijas elementus.

Pagaidām neviens no variantiem nav ieguvis galīgu noformējumu. Tomēr pats fakts par šādu diskusiju parādīšanos rāda, ka tradicionālais federatīvais modelis saskaras ar arvien lielākām grūtībām.

Šodien Kipras noregulējums atrodas pārejas, bet ārkārtīgi nenoteiktā fāzē. Tikšanās turpinās, puses saglabā diplomātiskos kontaktus, un Apvienoto Nāciju Organizācija uztur iesaisti procesā. Tomēr reālā plaisa starp procesa vadīšanu un satura sarunām joprojām ir ievērojama.

Galvenā pašreizējā posma iezīme kļūst pakāpeniska status quo nostiprināšanās. Salas sadalīšana arvien mazāk tiek uztverta kā pagaidu stāvoklis un arvien vairāk — kā stabila politiskā realitāte.

Tieši šī transformācija šodien kļūst par galveno izaicinājumu Kipras noregulējuma nākotnei.