Eiropa krustcelēs: Sestās paaudzes iznīcinātāja liktenis tiek izlemts Kiprā

Francijas prezidenta Emanuela Makrona tikšanās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, kas plānota 23.–24. aprīlī neformālā Eiropas Savienības samita ietvaros, var kļūt par pavērsiena punktu Eiropas aizsardzības politikā. Īpaši simboliski, ka šī vēsturiskā izvēle notiek tieši Kipras Republikā, kas šodien kalpo kā galvenā platforma diskusijām par ES kolektīvo drošību.

Dienaskārtībā ir vērienīgā sestās paaudzes iznīcinātāja Future Combat Air System (FCAS) izveides projekta liktenis. Programmas mērķis ir aizstāt pašreizējās kaujas lidmašīnas Dassault Rafale un Eurofighter Typhoon, taču vienotības demonstrēšanas vietā Eiropa riskē saskarties ar viena no lielākajiem 21. gadsimta aizsardzības projektu neveiksmi.

Kāda nozīme ir FCAS projektam Kipras un ES aizsardzībā?

FCAS projekts ir Eiropas nākotnes stratēģiskās autonomijas pamats, nodrošinot ES dalībvalstīm, tostarp Kipras salai, piekļuvi progresīvām aviācijas tehnoloģijām un vienotai tīklcentriskai kaujas vadības sistēmai. Sistēma ietver ne tikai pilotējamu lidmašīnu, bet arī pavadošos bezpilota aparātus un vienotu "kaujas mākoni".

Saskaņā ar izdevuma Handelsblatt ziņām sarunas starp Dassault Aviation un Airbus ir nonākušas strupceļā. Lomu sadales un intelektuālā īpašuma jautājums ir tik ļoti sarežģījies, ka programmas otrā fāze faktiski ir iesaldēta kopš 2025. gada janvāra. Tagad lēmums ir atkarīgs no Berlīnes: vai Vācija paliks projektā, vai arī tuvākajās dienās pieliks tam punktu.

Francijas pārliecība un komerciālais aprēķins

Francijas puse sarunas ved no spēka pozīcijām. Iemesls ir stabilais pieprasījums pēc Rafale iznīcinātājiem pasaules tirgū, ko pamato lieli pasūtījumi no Indijas. Kamēr konkurents — Eurofighter Typhoon — zaudē tenderos, Dassault plāno palielināt izlaidi līdz 35 mašīnām gadā līdz 2030. gadam.

Ražotājs, kurš jau veiksmīgi pārdod pārbaudītu iznīcinātāju, var atļauties riskēt pat tik sarežģītā ilgtermiņa projektā kā sestās paaudzes lidmašīna.

Spānija: trešais partneris zem jautājuma zīmes

Uz šī fona neaizsargāta izskatās Spānija, kas finansē aptuveni 33% no 100 miljardu eiro vērtās programmas, bet nepiedalās galvenajā tikšanās reizē. Spānijas uzņēmums Indra ir atbildīgs par sensoru sistēmu izstrādi — kritiski svarīgu kompleksa elementu. Madride jau ir ieguldījusi vairāk nekā 700 miljonus eiro SIAGEN programmā, taču jautājums par tās reālo ietekmi uz projektu paliek atklāts.

Vācijas "plāns B": Eiropa divās nometnēs?

Berlīne apsver alternatīvu scenāriju: divu atsevišķu iznīcinātāju izveidi FCAS ietvaros — franču un spāņu-vācu. Projektam šādā formātā varētu pievienoties arī zviedru uzņēmums Saab. Tomēr šāds scenārijs nes nopietnus riskus:

• vienotas klāja aviācijas izveides iespēju zaudēšana;
• grūtības ar kodolieroču integrāciju;
• bruņojuma eksporta tirgus fragmentācija.

Izšķirošais brīdis Eiropas vienotībai

FCAS liktenis tagad ir atkarīgs tikai no politiskās gribas. Lēmums, kas tiks pieņemts pēc sarunām Kiprā, noteiks Eiropas spēju rīkoties kā vienotam stratēģiskam kopumam. Ja kompromiss starp Makronu un Mercu netiks atrasts, kontinents riskē zaudēt ne tikai 100 miljardu eiro vērtu programmu, bet arī savas aizsardzības autonomijas simbolu.