Gāzes vads uz papīra: eksperti šaubās par Turcijas projekta realitāti Vidusjūras austrumos

Turcijas paziņojumam par plānoto gāzes vadu uz Kipras ziemeļu daļu pagaidām nav reālas inženiertehniskas bāzes. Pie šāda secinājuma nonāca Kipras eksperti Jorgoss Kentass un Pariss Fokaidis, izanalizējot Turcijas enerģētikas ministra Alparslana Bairaktara nesenos izteikumus.

29. aprīlī Turcijas ministrs paziņoja, ka Ankara «nav pametusi Vidusjūru» un ar valsts uzņēmuma Botas starpniecību strādā pie gāzes vada projekta, kam jāsavieno nākotnes atradnes ar Turcijas energosistēmu caur Kipras ziemeļu daļu. Paziņojums izskanēja laikā, kad virs Nikosijas ziemeļiem un Kirēnijas lidoja Turcijas iznīcinātāji F-16.

Tomēr, pēc ekspertu domām, projekts pagaidām pastāv tikai politiskās retorikas līmenī. Pariss Fokaidis atzīmē, ka publiskajā paziņojumā trūkst galveno parametru — izmaksu, jaudas, maršruta un īstenošanas termiņu. Tas, pēc viņa domām, liecina par to, ka runa ir drīzāk par politisku signālu, nevis par reālu infrastruktūras projektu.

Jorgoss Kentass piebilst, ka Turcija jau daudzus gadus cenšas nostiprināt savu klātbūtni Vidusjūras austrumos, ieskaitot Kipras Republikas ekskluzīvo ekonomisko zonu. Tomēr līdzīgas iniciatīvas, pēc viņa teiktā, pagaidām nav devušas praktiskus rezultātus.

Tajā pašā laikā eksperti uzsver, ka ne visi Ankaras enerģētikas projekti ir deklaratīvi. Tā, elektroenerģijas savienojums starp Turciju un Kipras ziemeļu daļu ir pavirzījies ievērojami tālāk: aptuveni 70 kilometru attālums padara kabeļa ieklāšanu tehniski iespējamu, un attiecīgie nolīgumi tika parakstīti vēl 2022. gadā. Tomēr projekta galīgā nozīme joprojām ir politiska — tā skar jautājumu par salas integrāciju Eiropas vai Turcijas energosistēmā.

Kentass atzīmē, ka enerģētikas infrastruktūra arvien biežāk kļūst par ģeopolitikas un drošības instrumentu. Šajā kontekstā tiek apspriests arī vērienīgāks projekts Great Sea Interconnector - zemūdens kabelis, kam jāsavieno Izraēla, Kipra un Grieķija un jāintegrē sala ES energosistēmā, lai gan tā īstenošana saskaras ar kavēšanos.

Turcijas paziņojumi izskanēja uz pasaules energoresursu cenu pieauguma fona: Brent nafta kopš pavasara konflikta saasināšanās ar Irānu ir sadārdzinājusies par vairāk nekā 60%, un pieaug arī gāzes cena Eiropā.

Eksperti ir vienisprātis: pat ja gāzes vada projekts pagaidām neeksistē praktiskajā plaknē, tā parādīšanās politiskajā darba kārtībā signalizē par enerģētikas pieaugošo lomu reģionālajā drošībā un interešu konkurenci Vidusjūras austrumos.